ceturtdiena, 2018. gada 13. septembris

Zvans. Zvaniņš.

Zvani ir paredzēti galvenokārt kaut kā signalizēšanai, tāpēc par zvanu bieži sauc arī skaņas signālu, kas domāts informēšanai, bet nav radīts ar šo instrumentu. Zvanus lieto gan kā mūzikas intrumentu, gan kulta priekšmetu.
Bieži Debesu un Zemes saistības un atdalīšanas simbols. Forma atgādina debessjumu, tāpēc simboliski nozīmē gan Debesis, gan paradīzi, gan Dieva Vārdu. Zvans aicina uz lūgšanu un atgādina, ka jāklausa Dieva likumiem. Zvanu skaņas saista ar dievišķo harmoniju. Kristietībā zvanu skaņas uzskata arī par Dieva visvarenības zīmi, kuras uzklausot, dvēsele izkļūst ārpus laicīgā robežām. Zvans sasauc ticīgos uz dievkalpojumu, uzmundrina ticīgos un vēršas pret ļaunumu, nomierina vētras. Zvana iekšpusi un mēlīti asociē ar Dieva teikto vārdu. Zvaniņš uz altāra sv.Vakarēdiena laikā saistīts ar Kristus atnākšanu. Atšķiras arī dažādu konfesiju baznīcu zvanīšanas tradīcijas: katoļi un luterāņi kustina pašu zvanu, bet pareizticīgie šūpo tā mēli.
Teikās un pasakās minēts, ka zvans ar savu skaņu aizdzen pārdabiskās būtnes, kā piemēram, pundurus un rūķīšus. Zvana kustība simbolizē polaritāti, galējības. Zvanu saista arī ar radošo spēku, iesvētīšanu, pamošanos no simboliska vai īsta miega. Plaši izplatīts ticējums, ka zvans novērš nelaimi.
Grieķu – romiešu tradīcijā zvaniņus kabināja pie Priapa (Auglības dievs grieķu mitoloģija) figūrām un izmantoja kā falla simbolu vīna dievam veltītajos rituālos. Ķīnā uzskatīja, ka pēc zvanu skaņu augstuma var noteikt, vai būs laime vai nelaime. Atklātnes ar zvanu attēlu ir novēlējums veiksmei eksāmenos. Ķīniešu valodā zvans ir ekvivalents vārdam čžuņ, kas nozīmē veiksmīgi izturēt pārbaudījumus. Rituālais zvaniņš nozīmē harmoniju starp cilvēku un Debesīm. Hinduismā zvans simbolizē dižciltību un cieņu. Vērsis Nandins, ar kuru jāj Šiva, vienmēr tiek attēlots ar zvaniņu kaklā.
Jūdaismā granātābola formas zvani nozīmē pasaules pirmelementu kvintesenci. To skaņa simbolizēja pērkonu un zibeni.
Baznīcas zvani jau kopš sendienām atgādina kādu būtisku notikumu apdzīvotā vietā, kur tas zvana. To skaņa liecina par Dieva klātbūtni pilsētā vai ciematā, un ka šī vieta ir Dieva svētīta un cilvēki ir ticīgi. Kristieši zvanu uzskata par ticības simbolu, un to skaņas vēsta: "Ļaudis, neaizmirstiet Dievu!"
Uzskata, ka zvani radušies Āzijā (Ķīna), pēc tam kļuvuši populāri Eiropā.
Zvaniem ir svarīga loma Dieva tautas dzīvē. Lieldienu rītausmā baznīcu zvani vēsta priecīgo ziņu, ka Jēzus Kristus ir augšāmcēlies. Zvanu skaņa atgādina, ka esam viena ģimene, kurai jāpulcējas uz dievkalpojumu par zīmi vienotībai Kristū.
Atšķiras dažādu konfesiju baznīcu zvanīšanas tradīcijas: katoļi un luterāņi kustina pašu zvanu, bet pareizticīgie šūpo tā mēli.
Zvani ne tikai signalizē un aicina ticīgos uz lūgšanām, bet to skaņas padara svinīgākus arī pašus dievkalpojumus un rada zināmu noskaņojumu tāpat kā mūzika.
Izdzirdot baznīcas zvanus, vajag iedomāties par Dievu, un lūgt Viņa svētību visai dienai.
Kopsavilkums. Simbolizē – skaņu signālu (signalizēšanu, informēšanu), aicinājumu, atgādinājumu, polaritāti, galējības, Debesu un Zemes saistības un atdalīšanas simbols. Zvanu saista arī ar radošo spēku, iesvētīšanu, pamošanos no simboliska vai īsta miega, zvanu skaņas – aizgaiņā ļaunos spēkus.

Avoti raktstam:

Ērglis

Tautas ticējumos ērglis ir bijis radītāja un glābēja lomā. Kā pauž vecie nostāsti, tieši ērglis izdēja pasaules olu, no kuras dzima zemeslode vai pat viss kosmoss. Ērglis visā pasaule ir bijis būtiskā vietā kā dievu iemiesojums. Senajā Grieķijā galvenais dievs Zevs parādījās ērgļa veidolā, hinduisms pazīst dievību Garudu, kas bija tik liels, ka spēja aizsegt visu sauli; piekūna veidu pieņēma Romas galvenais dievs Jupiters un Ēģiptes saules un debesu dievs Hors.
Ērglis simbolizē vērīgumu un attapību, drosmi un spēku. Diženais putns ir uzskatīts par debesu valdnieku un savienojošu posmu starp laicīgo dzīvi un augstākajiem spēkiem, par dievu vēstnesi.
Ērgļa zvaigznājs ir daļa no Piena ceļa un skaidrās rudens naktīs ir redzams arī Igaunijas debesīs.
Ērgļi ir bijuši ļoti svarīgā vietā visas pasaules nacionālajā un militārajā simbolikā. Jau no Antīkās Romas laikiem ērgļi ir bijuši spēka un varas simboli – tos savos ģerboņos izmantojušas Persijas un Romas armijas, gan arī dižie Eiropas valdnieki un iekarotāji, priekšgalā ar Napoleonu.
Ja dzīvnieku pasaules valdnieks ir lauva, tad putnu karalis, bez šaubām, ir ērglis. Visiem plēsīgajiem putniem ir paraža pirms medījuma tveršanas brīža ātri atskatīties, lai pārliecinātos par aizmugures drošību – taču ne ērgļiem. Ērgļi drosmīgi metas virsū medījumam, būdami pilnīgi pārliecināti par savu nekļūdīgumu.
Putnu karalis ērglis simbolizē gudrību, neatkarību, brīvību, drošsirdību un spēku. Ērglis spēj pacelties augstumos un labi pārredz (kontrolē) teritoriju. Ērglim piedēvē pamattikuma - taisnīguma - nozīmi.
Ērglis simbolizē brīvību, laika noteikšanu, garīgos meklējumus, uzvaru, simbols palīdz atklāt iekšējo spēku un ir palīgs liktens ceļā, ko cilvēks ir izvēlējies.Simbolizē arī cilvēka iekšējo spēku.
Ērglis simbolizē un palīdz cilvēkam realizēt savas idejas dzīvē, palīdz uzņemties atbildību, aktīvi rīkoties sava likteņa vārdā.
Ērglis aicina paskatīties uz lietām ar atvērtām acīm.
Kopsavilkums. Simbolizē – glābēju, aizsardzību, vērīgumu, attapību, drosmi, spēku, dievu vēstnesi, varu, pārliecību, gudrību, neatkarību, brīvību, drošsirdību, taisnīgumu, garīgos meklējumus, uzvaru, iekšējo spēku, atbild par laika noteikšanu.

Avoti rakstam:

Zeme.Globuss.

Nevarēju atsevišķi nodalīt simbolus - Zeme un Globuss, jo Globuss ir miniatūra Zeme, simbolizējot vienu un to pašu.
Gudrības un zināšanu sektoru lieliski var aktivizēt ar globusa palīdzību. Labāk izmantot kristāla globusu, kaut arī var aprobežoties arī ar pašu parastāko. Turklāt globuss simbolizē Zemi, šī sektora „saimnieci”. Tas pats no sevis aktivizē arī Zināšanu zonas veiksmi, radot labvēlīgus apstākļus sekmēm mācībās.
Globuss (no latīņu val. globus - lode) - telpisks Zemes vai kāda cita debess ķermeņa virsas modelis vai arī debess sfēras modelis (debesu globuss). Pirmais globuss tika izveidots ap 150. gadu pirms Kristus.
Atšķirībā no kartēm, uz globusa ir attēlota pilnīgi visa Zemes virsa un tā ir bez pārtraukumiem, tāpēc globuss ļauj labāk izprast kontinentu un okeānu atrašanās vietas. Tomēr globusam (normāla izmēra) ir mazs mērogs, tāpēc tas nespēj parādīt kādu vietu tuvplānā, ko nevarētu teikt par karti.
Globuss ir miniatūra planēta Zeme.
Senajiem ķeltiem Zeme simbolizē vienojošu spēku.
Zeme – tas ir fundamentāls elements. Tā ir arī mūsu planēta Zeme un zemes ainavas, tāpat arī akmeņi, kristāli un pat keramikas izstrādājumi. Tā simbolizē drošumu, stabilitāti, pašpārliecību un ģimenes laimi. Taču Zemes pārpilnība var radīt aizdomīgumu un sastingumu.
Simboliski zemes stihija saistās ar stabilitāti, koncentrēšanos, neatlaidību (ietiepību) arī konservatīvismu. To attēlo kā zemi, iežus, sienas un kalnus. Sākot no irdenas augsnes līdz ķieģeļiem un keramikai. Zeme baro augus tādējādi zemes stihiju novājina augi, kas izsūc no tās barības vielas. Zeme rada metāla rūdu, metāls ir nākošā stihija pēc zemes. Zeme simboliski ir metāla māte.
Zeme simbolizē fiziskās sajūtas, matēriju.
Zeme simbolizē Māti Zemi, universāls auglības symbols, neizsīkstošs radošums, uzturs - iztika.
Zeme simbolizē stabilitāti, auglību, materialitāti, mieru, potenciālu.
Zeme ir pirmsākuma un beigu simbols, nāves un dzimšanas elements, jo dzīvība nāk no Zemes un pēc nāves sadalās atpakaļ Zemē.
Kopsavilkums.Simbolizē – zināšanu un gudrību sektoru, labvēlīgus apstākļus mācībām, vienojošu spēku, drošumu, stabilitāti, koncentrēšanos, neatlaidību, Māti Zemi, fiziskās sajūtas, matēriju, auglīgu augsni, neizsīkstošu radošumu,materialitāti, mieru, potenciālu.


Avoti rakstam:
http://altreligion.about.com/od/westernocculttradition/ig/Elemental-Symbols/Earth.htm
http://plansb.lv/gods_family/UserFiles/File/Zemes_stihija.pdf
http://lv.wikipedia.org/wiki/Globuss

Zirgs

Jau paleolīta laikmeta alās bieži sastopami Zirga attēlojumi. Savu lielo nozīmi zirgs daudzās kultūrās saglabāja arī pēc industriālās revolūcijas, tādēļ tam ir plaša un bagāta simbolika. Sākotnēji zirgu uzskatīja par htonisku (zemes un pazemes) dzīvnieku, kam sakars ar ūdeni un uguni kā dzīvības devējiem, bet reizē arī draudīgiem spēkiem. Eiropā un tālajos austrumos samērā izplatīts ticējums ir, ka zirgs ar savu nagu var izcirst no zemes avotu. Zirgu simboliski saista arī ar mēness spēkiem. Dažu tautu (piem., centrālazijas un indoeiropiešu tautu) priekšstatos zirgs parādās kā dvēseļu pavadonis. Šī iemesla dēļ zirgu reizēm apglabāja līdzās mirušam cilvēkam vai arī upurēja, kad kāds nomira. Zirga simbolikas negatīvais aspekts redzams, piem., zoroastrismā (reliģija, kuras pamatā ir mācība par divu spēku – labā un ļaunā – cīņu un uguns pielūgšanu), kur Arimans, pretspēku iemiesotāja gars, bieži parādās zirga izskatā. Ar negatīvo simbolisko nozīmi saistās arī grieķu mitoloģijā sastopamie puscilvēki, puszirgi (piem., kentauri, satīri), kuru ķermeņa daļas, kam ir zirga apveidi, apzīmē nevaldāmās dziņas. Savukārt, spārnotā zirga Pēgasa tēls grieķu mitoloģijā sasaucas ar gaismas simboliku, kas izveidojusies vēlāk nekā zirga htoniskā simbolika. Šādā nozīmē zirgu, it seviški baltu zirgu, uzskata par saules un debesu dzīvnieku, par dieva kumeļu un par prāta savaldīto spēku simbolu (salīdzinājumā ar pazīstamo līdzību par diviem zirgiem Plutona dialogā „Faidrs”) vai arī par prieka un uzvaras simbolu (attēlos un uz mocekļu kapakmeņiem zirgs kā jaunības, spēka, dzimumdziņas un vīrietības simbols saistās gan ar tumšo, gan ar gaišo minētās zirga simbolikas aspektu). Zirgs ir 7 zīme ķīniešu zodiakā.
“Svētie raksti vēsta par vienu un to pašu zirgu. Tā ir taisnība, ka Bībelē vēstīts par Kristusatnākšanu. Bhagavatam vēstī, ka nāks Kalki Avatāra. Tāpat, protams, Korāns vēstī par Muhamedaatgriešanos. Šeit mēs redzam vienotību, līdzību. Pat, ja tie ir trīs dažādi Zemes nostūri, mēs saskatām līdzību svētajos rakstos. Tie visi vēstī par kādas būtnes atnākšanu, tā atjās baltā zirgā, nesot līdzi taisnību, mieru, paceļot cilvēci. Un šeit jūs redzat, ka visi runā par vienu un to pašu personu, tikai mazliet citādāk ietērpjot vārdos, bet patiesībā tas ir Viens un tas pats. Musulmaņi sauc To par Muhamedu; hinduisti sauc To par Kalki Avatāru un Kristieši sauc to par Kristus, Jēzusatgriešanos. Tomēr patiesībā, Tas ir Viens.
Uzvaras, drosmes, varas simbols, ātruma un brīvības simbols.
Zirgs – spēka un brīvības symbols, ātruma, izturības, optimisma un uzticama drauga simbols.
Zirgs ir kā tilts starp dažādām realitātēm un iespējām.
Zirgs simbolizē vienā virzienā vērstu prātu. Prāta fokusu. Kad prāts ir fokusēts, kad prāts tiek kontrolēts.
Zirgs simbolizē vienā virzienā vērstu prātu, fokusu un kontroli pār maņām. Tādēļ, kad prāts tiek kontrolēts, kad maņas tiek kontrolētas, tad atplauks šķīsta Mīlestība. Tad Kungs atklās Sevi cilvēka sirdī.”
Kopsavilkums. Simbolizē – Mēsness spēkus, dvēseles pavadoni, jaunību, spēku, dzimumdziņu, vīrietību,uzvaru,drosmi, ātrumu,brīvību, izturību, otimismu, uzticamu draugu,prātu, pŗāta fokusu, kontroli.
Balts zirgs, atsevišķā simbolika- Saules,debesu dzīvnieks, prāta savaldītais spēks, prieku, uzvaru.


Avoti rakstam:
http://www.ezeruzeme.lv/lv/par-mums/par-zirgu/
http://www.your-life-studio.com/etc/news/item/menu_item_id/10220/id/14
http://vishwananda-lv.blogspot.com/2014/08/balta-zirga-un-tas-jatnieka-simboliska.html


Roka

Rokai var būt daudzas nozīmes, atkarībā no došanas vai atvairīšanas žesta tā var izteikt pozitīvus un negatīvus aspektus. Roka arī ir kā karalisks simbols.
Vairāk kā divus tūkstošus gadu atpakaļ Ķīnā radās pirkstu jeb Mudru mācība. Tā laika dziednieki uzskatīja: lai uzturētu veselu organismu ir vajadzīga ne tikai pilnvērtīga pārtika, bet arī Kosmiskā enerģija. Šī enerģija cirkulē pa īpašiem kanāliem - meridiāniem, kas nodrošina visu ķermeni ar vajadzīgo kosmosa enerģiju. Ja vienā vai vairākos meridiānos rodas enerģētisks bloks, tad "dzīvības - kosmiskā enerģija" nespēj nokļūt paredzētajā vietā. Līdz ar to sākas dažādas veselības problēmas attiecīgajos orgānos. Enerģētiskie bloki var rasties dažādu iemeslu dēļ: nelabvēlīga vide, iedzimtība, stress, kā rezultātā cilvēks sāk slimot.
Seši svarīgākie kanāli, kas saistīti ar sirdi, plaušām, galvas smadzenēm, aknām, liesu, asinsriti, zarnu traktu iet cauri cilvēka rokām, pirkstiem. Tieši tāpēc cilvēka rokām piemīt ārstnieciskas īpašības. Savienojot pirkstus noteiktās kombinācijās, var aktivizēt noteiktus meridiānus un pastiprināti sūtīt enerģiju pa visu ķermeni, kas "salabo" visas problemātiskās vietas, likvidē enerģētiskos blokus un atjauno normālu enerģijas plūsmu.
Cauri gadsimtiem roka ir uzskatīta par aizsardzības, spēka un varas simbolu. Rokas forma ir kļuvusi par vienu no populārākajiem talismaniem un amuletiem, lai atvairītu ļaunumu, slimības, skaudību un izklaidību. Daudzās kultūrās roka ir aizsardzības simbols.
Labā roka simbolizē došanu.
Kopsavilkums.Simbolizē – došanu, spēku, varu, aizsardzību.


Tora

Tora (senebreju: תּוֹרָה (torah) - "mācība", "likums") ir Vecās Derības pirmo piecu, Mozum piedēvēto, grāmatu kopuma apzīmējums. Ļoti izplatīts ir arī sengrieķu valodā lietotais termins Pentateihs (Πεντάτευχος - "pieci (rakstu) ruļļi").
Tora ir vissvētākie no Jūdaisma svētajiem rakstiem. Tā ir pirmā no Tanah trim daļām. Tora satur vēsturiskus stāstus, dzeju, ģeneoloģiju un likumdošanu. Tora satur 613 baušļus, kas regulē ticīga ebreja dzīvi. 385 no tiem ir ierobežojoši un 248 ir pozitīvi - atļaujoši.
Tora ir Jūdaisma pamats. Atbilstoši Talmudā minētajam rabīnu viedoklim, tā tikusi radīta 974 paaudzes (2000 gadus) pirms pasaules radīšanas un Dievs to izmantojis kā plānu pasaules radīšanai. Talmuds māca, ka viss, kas radīts šajā pasaulē, pastāv tāpēc, lai īstenotu Toru.
Ortodoksie ebreji tic, ka Mozus Desimit baušļus un Toras tekstu saņēma Sinaja kalnā ap 1280. gadu p.m.ē. Akadēmiskie Toras pētnieki uzskata, ka Toras teksts tika pabeigts ne agrāk kā persiešu valdīšanas laikā (500 - 300 g.p.m.ē.).
Jūdaismā pastāv uzskats, ka ja vien izraēļi būtu palikuši uzticīgi Dievam un ievērojuši visus viņa baušļus, visa pārējā Tanakh nebūtu nepieciešama, jo tās lielākā daļa ir veltīta Dieva brīdinājumiem un aicinājumiem izraēļiem atgriezties pie Viņa. Tādējādi pirmās piecas Mozus grāmatas tiek uzskatītas par svarīgākajām, jo tās satur pilnīgu Dieva atklāsmi.
Kristieši Toru akceptē, kā Bībeles Vecās Derības sastāvdaļu. Islāmā Tora (Tevrāts) tiek uzskatīta par patiesu Dieva atklāsmi, kuru gan ir izkropļojuši vēlāko paaudžu cilvēki.
Sena, visās kopienās piekopta ebreju tradīcija ir jauna Toras tīstokļa rakstīšana.
Torā ir 304805 burti jeb 79847 vārdi. Toru pārraksta visu laiku, sākot no Mozus laikiem, kurš uzrakstīja pirmo Toras tīstokli no Visuaugstākā lūpām. Visi Toras ruļļi – gan pirm trīs tūkstošiem gadu, gan tagad, gan Izraēlā, gan Latvijā, Amerikā, Buhārā, Gruzijā vai Indijā rakstītie ir absolūti identiski. Toru uz īpaša pergamenta ar īpašu tinti raksta īpašs cilvēks, kuru sauc par Soferu Stamu. Toras rulli raksta apmēram trīs gadus. Jauns Toras rullis maksā no 30 līdz 50 tūkstošiem dolāru.
Latvijas zemē apglabāti gandrīz visi Latvijas ebreji, Šurp atveda un iznīcināja Rietumeiropas ebrejus, Rīgas sinagogās sadedzināja Lietuvas ebrejus.
Ap 2000 ebreju cīnītāju Latvijas divīzijā gāja bojā Otrā Pasaules kara laikā cīņā pret fašistiem.
Latvijā bojāgājusšo ebreju skaits atbilst vārdu skaitam Torā.
Kad cilvēks mācās Toru un vēlas panākt, lai visas viņa darbības būtu atdeves dēļ, viņam ir jāpūlas, lai Tora pastāvīgi kalpotu viņam kā atbalsts. Un Toras palīdzība ir spēki, kas baro cilvēku: mīlestība un satraukums, pacilāts noskaņojums un možums, un tamlīdzīgi. Un tas viss viņam ir jārod Torā, tas ir, Torai jāsniedz viņam šāds rezultāts.
Un kad cilvēks mācās Toru un nesaņem šādu rezultātu, tad tas nenozīmē, ka viņš mācās Toru, jo ar Toru tiek domāta gaisma, kas atrodas Torā. Un viedo sacītajā: „Es radīju ļauno sākotni un radīju Toru tās labošanai”, – tiek ņemta vērā gaisma, kas tajā ietverta, jo gaisma, kas atrodas Torā, atgriež pie Avota.
Kopsavilkums. Simbolizē – likumu, mācību, svētos rakstus, Dieva atklāsmi, mācība par Pasaules radīšanu, zināšanas.


Avoti rakstam:
http://www.kabriga.lv/6-palidziba-kuru-sniedz-tora-garigaja-darba/
http://www.shamir.lv/lv/menu/36-toras_rullis.html
http://lv.wikipedia.org/wiki/Tora

Eņģeļi

Eņģeļi - sakrālās pasaules klātesamības un svētības simbols. Bērnu, dzīvnieku, nabago, slimo un nelaimē esošo aizgādņi, sargi, prieka un cerību radītāji, dāvanu, rotaļlietu nesēji un gaišā ceļa rādītāji. Apsveikuma kartiņās eņģeļa simbols vienmēr būs brīnumu nesoša zīme. Eņģeļa motīvs parādījās vēl pirms Šumeras laikiem Divupes kultūrā, mēģinot attēlot šamaņu transa lidojumus, kuri parasti tika saistīti ar putniem un izrakumos atrodami kā spārnoti cilvēki. Taču apsveikuma kartiņās redzamo ēņģeļu vizuālais tēls aizgūts galvenokārt no renesanses laikiem Itālijā, kad mākslā ienāk motoloģija un Bībeles sižeti. Karavadžo, Rafaello, Mikelandželo rada dekoratīvus, šķīstus gaišas ādas krāsas, apaļīgus bērnus, kuri tiek parādīti kā debesu būtnes un Dieva sūtņi, vēstneši un starpnieki.
Labajā rokā eņģelis tur lauru vainagu, kas simbolizē uzvaru, un kreisajā rokā – pārrautu ķēdi, kas simbolizē brīvību. –Meksikas 50 peso naudas monētā.
Eņģeļi ir gari, kuriem ir prāts un brīva griba, bet nav miesas. Pēc svēto Baznīcas Tēvu domām eņģeļus Dievs radījis agrāk nekā cilvēkus. Vārds „eņģelis” nāk no grieķu valodas angelosun nozīmē „sūtnis”. Dievs daudzreiz ir sūtījis eņģeļus vēstīt cilvēkiem par Savu gribu. Piemēram, erceņģelis Gabriēls tika sūtīts pie Vissvētākās Jaunavas Marijas Viņai paziņot, ka Dievs Viņu izvēlējis par pasaules Pestītāja Māti.
Eņģeļus parasti zīmē līdzīgus cilvēkiem, jo viņi cilvēkiem ir rādījušies cilvēka izskatā. Kristīgā māksla viņus attēlo ar spārniem, lai ar to izteiktu viņu gatavību nekavējoties izpildīt Dieva gribu. Eņģelus baltus zīmē, lai parādītu, ka viņi nekad nav sevi aptraipījuši ar kaut kādu grēku – nepaklausību Dievam – un ka viņi arī cilvēkus sargā no grēka un palīdz darīt labu.
Eņģeļu skaits ir ļoti liels. Svētais apustulis Jānis Atklāsmes grāmatā raksta: „Es redzēju un dzirdēju daudz eņģeļu apkārt tronim un dzīvniekiem, un sentēviem un viņu skaits bija tūkstošu tūkstoši” (Atkl 5,11). Pēc Baznīcas Tēvu domām eņģeļi iedalās deviņos koros, to nosaukumi norāda uz eņģeļu dažādo godu un amatu: Serafi, Ķerubi, Troņi, Valdības, Priekšnieki, Varas, Erceņģeļi un Eņģeļi. Šie kori minēti Svētajos Rakstos.
Eņģelis (sengrieķu: ἄγγελος, angelos - vēstnesis, sūtnis) ir dvēseliska saprātīga bezdzimuma būtne Ābrama reliģijās, kas pilda un vēsta augstāko spēku jeb Dieva gribu un kam piemīt pārcilvēciskas spējas.
Bieži tiek attēloti cilvēku izskatā ar sniegbaltiem spārniem aiz muguras.
Eņģeļu pasaule ir paralēla cilvēku pasaulei, ticēšana eņģeļiem ir neatņemama Islāma ticības daļa. Eņģeļi pilnībā pakļaujas Allaha gribai, jo tiem nav, atšķirībā no cilvēkiem, savu vēlmju.
Eņģeļu ēras sākums ir cieši saistīts ar Dievu.To darbība bija glābšana, ziņošana cilvēkiem par briesmām.
Erceņģeļi un eņģeļi ir ļaužu un fiziskās pasaules aizbildņi. Caur eņģeļiem izpaužas Dieva majestātiskums. Viņi nodrošina, lai tiktu pildīta Dieva griba. Eņģeļi ievēro, lai Visumā valdītu līdzsvars. Eņģeļi ir ūdensgari. Tie valda no Zemes līdz Mēnesim. Erceņģeļi ir ugunsgari, kuri aizņemti ar rasu un tautu dvēseļu evolūciju. Viņu ietekmes sfēra ir no Zemes līdz Merkuram.
Eņģeļu pienākums ir pacelt mūs augstākā emocionālā līmenī, tomēr aiz cieņas pret mūsu brīvo gribu, eņģeļi ne ikreiz atļaujas iejaukties mūsu dzīvē. Mums jāatceras, ka jālūdz viņu palīdzība un ar atvērtu sirdi tā jāpieņem. Lūdzot eņģeļiem palīdzību, jālieto tagadnes laiks, jo Visums nesaprot ne nākotni, ne pagātni (reāli ir šis mirklis), tam nepastāv laika jēdziens. Bez tam lūdzot lūgums vienmēr ir jāizsaka pozitīvā formā. Kad esiet pareizi lūguši eņģeļu palīdzību, jāpaļaujas atkal uz Visumu.
Kopsavilkums. Simbolizē - sakrālo pasaules klātesamību, svētību,brīnumu nesošu zīmi, Dieva sūtni, glābšanu. Eņģelis ir kā aizgādnis, sargs, cerību radītājs, gaiša ceļa rādītājs,ziņu nesējs.


Burukuģis

Burukuģis – lielisks biznesa talismans. Tas simbolizē aizvien pieaugošu veiksmi darījumos.
Buru kuģa modelis - tas ir atjaunošanās un kādu dzīves pārmaiņu simbols. Lielākā daļa modeļu ir buru kuģi, gan mūsdienu, gan buru flotes uzplaukuma perioda, tiem ir sava vēsture, un katrs no tiem ir gatavs doties fantastiskā jūras ceļojumā ar savu īpašnieku. Kuģu modeļi ir ļoti prasmīgi izpildītas kuģu kopijas, kas atstājuši savas pēdas pasaules vēsturē.
Bet vēl, kuģis - ir lielisks talismans, kas piesaista darījumu veiksmi. Šis simbols parādījās laikos, kad burukuģis asociējās ar preču un naudas ierašanos. Attiecīgi, arī apzīmē šis talismans simbolisku veiksmes «ierašanos». Lai talismans efektīvi darbotos, burinieka priekšgalam ir jābūt vērstam uz mājas iekšieni, tam ir «jāierodas». Burinieku modeļi - lieliska dāvana vīrietim, - uzsver smalkumu, neparastu gaumi un tā īpašnieka eleganci.
Buru kuģis ir populārākais simbols, ko izmanto Ķīnas uzņēmēji.
Burinieks jau no senatnes ir bijis biznesa veiksmes simbols un tā attēls bieži vien ticis izmantots uzņēmumu logotipos, jo tas simbolizē vēju, kas nodrošina vairāk darījumu, lielāku apgrozījumu un tātad arī lielisku peļņu. Veiksmes aktivizēšanai burinieka modelis jānovieto pie ārdurvīm tā, lai tā priekšgals būtu vērsts uz mājas iekšieni. Tas tāpēc, ka simboliski kuģim ir jāceļo pie jums, nevis projām no jums. Jāņem vērā, ka burinieks, kas "ķer vēju", tiek uzskatīts par daudz labvēlīgāku nekā, teiksim, "Titānika" modelis, kas, kā mēs zinām, nogrima Atlantijas okeānā. Buras, kas ķer vēju un "piegādā jums zeltu", ir vislabvēlīgākais simbols.
Bez tam burinieka modelim jābūt piepildītam ar zeltu (monētām, zelta stieņu imitācijām utt.)
Kosavilkums. Simbolizē – veiksmīgu biznesu, veiksmi, atjaunošanās un kādu dzīves pārmaiņu simbols.


Ķirbis

Pēdējos gados zinātnieki konstatējuši, ka daudzos gadījumos vairākas slimības izdziedinātas, ja slimnieki lieto dārzeņus un augļus, kuri audzēti no sēklām, kas pirms tam izgājuši caur viņa gremošanas sistēmu. Te atkal jāmin ķirbjaugi, jo to ķīmiskais sastāvs ir vispiemērotākais, lai radītu slimā organisma atveseļošanai nepieciešamās vielas. Informāciju par šādu vielu radīšanas nepieciešamību tie saņem no cilvēka galvenokārt ar savām sēklām, izejot caur tā barības orgāniem, vai arī nonākot saskarē ar konkrētās personas siekalām, sviedriem un bioloģisko starojumu.
Ķirbis bieži vien simbolizē pārpilnību un labklājību.
Kā zināms, ķirbis ir ne tikai garšīgs un daudzviet virtuvē neaizstājams, bet arī tiek izmantots kā galvenais Helovīnu svētku atribūts. Ar sveci viducī, tas simbolizē dvēseles, kas nav radušas mieru, klīstot starp zemi un debesīm. Mūsdienās bez ķirbja šajos svētkos nu nekādi neiztikt. Taču tikai retais zina, kāds maģisks spēks slēpjas ķibja ziedā.
Ķirbja zieds- šis zeltaini dzeltenais zieds- ir miera un pārticības simbols. Tā klātbūtne mājās var ļoti spēcīgi mainīt cilvēka dzīvi. Vai esat gatavi to ielaist savā mājoklī?
Uzziedējis ķirbis- dzīve ies augšup- ticēja mūsu senči. Un patiešām, maigais oranžīgi dzeltenais ķirbja zieds ir "dzīvs naudas magnēts". Tomēr jāatceras, ka ķirbis ir divdzimumu augs, bet piesaistīt naudas veiksmi spēj tikai sievišķie ziedi. Atpazīt tos var pēc auglenīcas un augļa mazā izmēra pie pamatnes.
Starp ķirbja ziedlapiņām un dabā eksistējošiem pārpilnības kanāliem veidojas cieša saikne, kuru cilvēks, ja vien vēlas, var izmantot savā labā.
Piekarināts virs ieejas durvīm ķirbju ziedu pušķītis brīnišķīgi izkliedē visu slikto, kas nomāc labklājības enerģiju. Sasieniet ziedus kopā ar zaļu lenti- un drīz vien pamanīsiet, kā šķēršļi, kas stāv jūsu ceļā, pamazām izgaist.
Taču pārpilnības enerģiju spēj piesaistīt ne tikai dzīvs ķirbja zieds, bet arī tā attēls, tāpēc labi, ja jūsu mājās būtu glezna ar ziedošu ķirbi. Pie sienas to labāk novietot mājas dienvidu pusē, vēlams, netālu no kāda ūdens avota, piemēram, akvārija vai dekoratīvas strūklakas.
Bet trīs kaltēti ķirbja ziedi, ievietoti starp loga rāmjiem, palīdzēs izkļūt no parādu sloga.
Tiem, kas darbojas biznesa lauciņā, ķibja zieda attēlu vajadzētu novietot guļamistabā virs gultas galvgaļa. Tas pamodinās "naudas intuīciju", palīdzēs noslēgt visizdevīgākos darījumus, kā arī pasargās no konkurentu "izgājieniem".
Pasakā par Pelnrušķīti labā feja pārvērš ķirbi karietē, kas aizved meiteni uz pili, kur viņai jāsatiekas ar princi...
Arī ķirbja zieds var nospēlēt būtisku lomu to cilvēku dzīvē, kuri sapņo par īstu mīlestību.
Tūkstošiem gadu, no paaudzes uz paaudzi, mūsu senči ir nodevuši viens otram laimīgu attiecību noslēpumus. Bija laiki, kad karaļu un imperatoru favorītes šuva mazus spilventiņus, kuri tika piepildīti ar kaltētiem ķirbju ziediem (abu dzimtu). Viņas ticēja, ka ķirbja ziedi neļaus apdzist mīlas liesmai, kā arī palīdzēs saglabāt ietekmīgā vīrieša labvēlību un savu augsto stāvokli sabiedrībā. Glabāja šādus spilventiņus guļamistabā zem gultas.
Taču brīnumainā auga labvēlību izmantoja ne tikai augstdzimušu kungu favorītes. Arī vienkāršās meitenes no tautas zināja šādu tādu ķirbja noslēpumu. Piemēram, lai netrūktu pielūdzēju un nekļūdītos izredzētā izvēlē starp vairākiem pretendentiem, viņas apsēja divus ķirbja ziedus- vīrišķo un sievišķo- ar sarkanu un rozā lentītēm, un šo pušķīti glabāja savā drēbju skapī.
Vēl senatnē ķirbja ziedu izmantoja ģimenes pieauguma plānošanā. Lai pirmdzimtais būtu dēls, jaunajai sievai zem laulību gultas bija jāliek vīrišķais ķirbja zieds.
Fen šui mācībā tiek uzskatīts, ka kolāža ar 12 ķirbja ziedu attēlojumu nesīs milzum daudz mīlas piedzīvojumu. Vislabāk šādu attēlu novietot guļamistabas dienvidrietumu zonā, lampas vai cita gaismas objekta tuvumā.
Kāda leģenda vēsta, ka kaut kad senos laikos pie kādas gaišreģes atnācis jauns mākslinieks un sūdzējies, ka nekādi nespēj gūt atzinību un pārdot gleznas par pienācīgu cenu. Sieviete uzklausījusi jauno cilvēku un ieteikusi viņam sakarināt mājās vainagus, kas vīti no ķirbja ziediem. "Jo vairāk vainadziņu rotās tavu māju, jo lielāka veiksme tevi turpmāk gaidīs"- viņa solījusi.
Jaunais mākslinieks paklausījis un drīz vien nonācis karaļa pilī, kur kļuvis par visu cienītu galma mākslinieku.
Šis brīnišķīgais stāsts joprojām iedvesmo daudzus radošo profesiju pārstāvjus. Un varbūt, ka arī mūsdienās ir mākslinieki, dzejnieki un mūziķi, kas kaut kādā mērā var būt pateicīgi maģiskajam ķirbja ziedam.
Kā ķirbja stublājs stiepjas pa zemi, it kā pētot apkārtējo teritoriju, tā arī tā ziedi spēj pamodināt cilvēkā interesi uz jaunām zināšanām. Piemēram, ja ieliksiet sava bērna skolas somā trīs virišķos ķirbja ziedus, viņš kļūs uzcītīgāks un vairāk interesēsies par mācību vielu. Viņa zinātkāre pieaugs un sekmes uzlabosies.
Ķirbim piemīt spēja uzkrāt enerģiju. To varētu pat nodēvēt par sava veida enerģijas banku, kur glabājas viss pats pozitīvākais un vērtīgākais no tā, kas atrodams smalkajā pasaulē. Kad ziedā parādās mazs augļa aizmetnis, tas ir maksimāli uzkrājis spēku. Noplūcot to ar domu gūt veiksmi, jūs mehāniski iedarbināsiet smalkās pasaules sviras, un zieds bagātīgi padalīsies ar jums savā brīnumainajā enerģijā.
Kopsavilkums.Simbolizē - labklājību, pārpilnību, pēcnācēju veiksmi, izcilus bērnus, burvību, bagātību, pārpilnību, maģiju, enerģiju, pārvērtību.


Avoti rakstam:
http://www.nationsonline.org/oneworld/Chinese_Customs/food_symbolism.htm
http://epadomi.lv/ezoterika/magija/26092014-parasta_kirbja_neparastais_zieds
http://aluksniesiem.diena.lv/lietotaju-raksti/kirbis-auglibas-simbols-2303

Kā maģijā un rituālos izmantot ķirbi.

Kā maģijā un rituālos izmantot ķirbi.
Ķirbis simbolizē maģisko, noslēpumaino, nezināmo. Ķirbju sveces, aromāts, ķirbis dod enerģiju, jaudu maģiskajām darbībām, maģiskiem vārdiem.
  • Ķirbis jānoliek uz sava altāra ( vai vietā, kur veiksi maģiskās darbības) vai arī jāiededz jau gatava ķirbju aromātiskā svece, kad tiek veiktas maģiskās darbības, kad esi nolēmis attīstīt un atklāt savas maģiskās prasmes - ķirbis palīdzēs.
  • Liekot Taro kārtis citiem, vajag novietot mazu ķirbīti netālu no kārtīm (vislabāk jau blakus pēc iespējas tuvāk), lai tu varētu saņemt ķirbja enerģiju, lai vieglāk atklātu nezināmo, ko kārtis vēlas pavēstīt.
  • Iededz ķirbju aromātiskās sveces, kur atrodas tavi zīlēšanas vai citi maģiskie instrumenti, lai palielinātu potenciālo precizitāti nākotnes zīlēšanā vai citās maģiskajās darbībās.
  • Novieto ķirbja aromātiskās smaržvielu paciņas ap savu māju vai izvieto dažādās vietās mājā/dzīvojamajā platībā, lai aizdzītu negatīvo enerģiju, attīrītu mājas enerģētiku.
  • Ķirbju sveces ir ļoti svētīgas meditācijām un vienkārši atpūtai.

Zaķis. Trusis.

Zaķis ir mēness dzīvnieks un visu mēness dievību atribūts. Simbolizē atdzimšanu ,jaunības atgriešanu ,intuīciju un ˝gaismu tumsā ˝.Ļoti bieži zaķa simbols nozīme upurēto uguni un ̋dzīvi , kas iet caur nāvi ̋ . Visur zaķis ir auglības simbols kurs simbolizē sieviešu menstruālo ciklu ,mīlas ķīli ,kautrību, pavedināšanu ,dzīves gudrību , attapību, veiklību. Zaķis uz mēness mitoloģija paradās gandrīz visur , tā, ka viņš ir mēness dzīvnieks viņš kalpo ka starpnieks starp cilvēku un mēness dievībām .Rietumos baltais zaķis simbolizē sniegu ,”Marta mēneša zaķis „ –vājprātīgumu .Zaķa ķēpiņa vai galva kalpo ka talismans pret raganām ,bet pats zaķis bieži ir raganu kalps vai raganu starpnieks. Dažas nozīmes : • Afrikāņu mitoloģijā –gutennotiem zaķis ir saistīts ar mēness. • Amerikāņu indiešiem - tēvs un sargātājs ,transformējošais spēks ,kurs maina cilvēka dzīvnieka dabu .Viņa loma ir varonis-glābējs ,rītausma varonis ,Gaismas personifikācija. • Budismā zaķi uz mēness pārnesa Budda , tas nozīmēja pilnīgo pašuzupurēšanu .Kad Budda bija izsalcis zaķis piedāvāja sevi ka ēdienu un viņš pats ielieca ugunī. • Ķeltiem – eposā zaķis ir mēness dievību un medības dievu atribūts , medības dievi bieži ir attēloti ar zaķiem rokās. • Ķīnā - mēness, sieviešu spēks " Iņ " , imperatora dzīves biedre , ilgmūžība ,ceturtais dzīvnieks no Divpadsmit Zemes zariem (Buddas simboliskie dzīvnieki ).Zaķis uz mēness ar piestu un stampiņu simbolizē nemirstības eliksīru .Baltais zaķis –dievība, sarkans – veiksme un veiksmīga valdīšana. Zaķis ir savvaļas dzīvnieku sargātājs. • Kristietībā zaķis nozīme auglību un miesas kārību. Baltais zaķis pie Svētas Marijas kājām nozīme šķīstību. Zaķa neaizsargātība simbolizē cilvēkus kuri ir pakļāvušies Jēzum-Kristum. • Ēģiptē zaķis simbolizē rītausmu ,sākumu, atklāšanu , pacēlumu un periodiskumu . • Eiropiešu kultūrā tradicionāls lieldienu zaķis vai trusis simbolizē rītausmu, jaunas dzīves sakumu, mēness dievietes ar zaķa galvu Oestras (teitoņiem) vai Eostras (anglo-saksiem) atribūts .Tādēļ lieldienu zaķis nozīme atdzimšanu , augšāmcelšanu , ka ari jauna mēness rašanu . • Grieķu-romiešu kultūrā lieldienu zaķis simbolizē auglīgumu un izlaidīgumu. Zaķis-dzīvnieks-Zevsa(Merkurija) ,Erosa ,Afroditas sūtnis un atribūts. Kupidons bieži ir attēlots ar zaķi.
Otrs populārākais Lieldienu simbols ir zaķis – tas simbolizē nevainību, mīļumu un auglību. Saskaņā ar kādu leģendu dieviete Ēostre katru pavasari pārvērta vienu putnu par zaķi un sūtīja kā labo gariņu pie cilvēkiem, lai noskaidrotu, kas notiek viņu mājās. Kā atlīdzību par šo darbu dieviete zaķim reizi gadā ļāvusi dēt raibas olas. Tomēr oficiāli literatūrā Lieldienu zaķis pirmo reizi minēts tikai ap 1500.gadu.
Galvenās šī simbola raksturojušās iezīmes, neskatoties uz Zaķa piesardzīgumu un šķietamo kautrīgumu, ir veiklība, ātrums, maskēšanas un ilūzijas meistarība. Ja izvēlēsieties Zaķa simbolu, tad briesmas un nepatikšanas ies Jums secen un būs iespēja izvairīties no negatīvām emocijām. Truša figūrai piemīt maģisks spēks.
Zaķēni ir pirmie zvēru mazuļi, kas parādās pavasarī. Tieši tādēļ zaķi un truši kopš senatnes ir simbols auglībai, piemēram, Lieldienu zaķis
Zaķu kārtas (Lagomorpha) pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē un vai nu kā vietējās faunas pārstāvji, vai ievesta suga ir sastopami visos kontinentos, atskaitot Antarktīdu. Sugu skaits gan pastāvīgi mainās atkarībā no zināšanu apjoma un pētnieku uzskatiem, tomēr pēdējie dati liecina, ka ir zināma 91 zaķveidīgo suga, no kurām 30 ir svilpējzaķi, 32 – zaķi un 29 – truši. Tie visi ir zālēdāji, ieņemot dzīvnieku valstī savu lieluma nišu starp mazajiem grauzējiem un lielajiem nagaiņiem. Pikas jeb svilpējzaķi sver 75 – 290 gramus, truši – vienu līdz četrus kilogramus, bet zaķi – divus līdz piecus kilogramus.
Pārošanās laikā starp janvāri un jūliju sabiedrību veido vairākas zaķenes un zaķu tēviņš. Grūsnības laiks zaķiem ir aptuveni sešas nedēļas. Tie ir ligzdbēgļi. Tiem ir trīs līdz četri metieni gadā ar diviem līdz četriem mazuļiem. Dzemdē vienlaikus var atrasties dažāda vecuma embriji dažādās attīstības stadijās, tādēļ metieni viens otram seko ar īsāku laika atstarpi, nekā pēc grūsnības laika to varētu paredzēt. Augsta vairošanās intensitāte ir nepieciešama, lai izlīdzinātu lielos zaudējumus sakarā ar ienaidniekiem un mitriem un aukstiem laika apstākļiem.
Atnešanās laiks ir no marta līdz oktobrim. Mazie zaķēni piedzimst pilnīgi apspalvoti un ar vaļējām acīm. Truši turpretim piedzimstot ir bez apspalvojuma un neredzīgi, māte tos kopj vēl divas trīs nedēļas. Zaķi ir pirmie zvēru mazuļi, kas parādās pavasarī, – marta zaķi. Tieši tādēļ, kā arī līdz ar dažādu tautu sakāmvārdos pieminēto lielo auglību zaķi un truši kopš senatnes ir simbols auglībai, piemēram, Lieldienu zaķis vai Mēness zaķis Ķīnā. Atšķirībā no trušiem zaķu audzēšana nebrīvē ir gandrīz neiespējama, jo prasa lielas pūles. To dzīves ilgums ir līdz 12 gadiem. Daudz zaķu aiziet bojā ar sniegu bagātās, proti, mitrās un aukstās ziemās.
Viens no truša simboliem ir auglība un atdzimšana, tādējādi tas jau no seniem laikiem ir kļuvis par pavasara un Lieldienu simbolu. Trusis simbolizē arī nevainību, norādot uz vēl vienu Lieldienu simbolisko nozīmi. Tajā pašā laikā trusis simbolizē rotaļīgu seksualitāti, saglabājot norādi uz nevainību un jaunību. Pasaulē viens no nevainīgas un rotaļīgas erotikas simboliem ir Playboy Bunny, kas latviešu valodā ir ieguvis tulkojumu —Playboy zaķis.
Trusis ir daudzu tautu folkloras un mitoloģijas tēls. Tā sauc vienu no ķīniešu zodiaka zīmēm, kas simbolizē veiksmīgu gadu.[6] Daudzviet pasaulē truša kāja ir veiksmes amulets. Arī Eiropā pirms vairāk kā 2000 gadiem tas bija populārs amulets.[7] Daudzām Āzijas tautām trusis dzīvo uz mēness un vāra jaunības eliksīru ķīniešiem, bet japāņiem un korejiešiem cep rīsu kūku. Ķīniešu folklorā to sauc par mēness trusi.
Kopsavilkums. Simbolizē - Mēnesi, atdzimšanu, jaunības atgriešanu, intuīciju, gaismu, auglību, nevainību, veiklību, ātrumu, maģiju, rotaļīgu seksualitāti, veiksmi, jaunību.
Visur zaķis ir auglības simbols kurš simbolizē sieviešu menstruālo ciklu ,mīlas ķīli ,kautrību, pavedināšanu ,dzīves gudrību , attapību, veiklību.


Avoti rakstam:
http://lv.wikipedia.org/wiki/Tru%C5%A1i
http://news.frut.lv/lv/scitech/science/45716
http://www.tvshopextra.lv/item/464/Dzivnieku-figurinu-magiskais-speks/
http://www.lido.lv/lat/jaunumi/zinas/?doc=4824
http://spoki.tvnet.lv/foto-izlases/Dzivnieku-simbolika-2-dala/304957/1/2

Vērsis

Vērsis ir zemes spēks un stabilitāte.
Paleolīta kulta grotās lielus mežonīgus buļļus attēloja līdzās zirgiem un tas bijavisbiežāk izmantotais motīvs alu zīmējumos (sumbrs un taurs). Pirmatnējais bullis kāvitāla spēka un vīrišķīgas varas jēdziens noteikti atstāj spēcīgu iespaidu, tomēr tāsimboliskais skaidrojums ir pretrunīgs. Ja spēks un mežonīgums fascinē, tad buļļauzbrukuma trulā brutalitāte rada bailes. Bullis atbilst dzīvnieciskajiem spēkiem unseksualitātei cilvēkā. Vērsis ir uzskatāms par pretstatu bullim, vērsis ir pieradināts, pacietīgas kalpošanas un miermīlīga spēka simbols. Vērsis bieži tiek uztverts kā svētsdzīvnieks, bet tai pašā laikā dažādu tautu reliģiskajos priekšstatos bijis iecienītsupurdzīvnieks.
Ēģiptiešu mitoloģijā Vērsis bija arhaisks auglības simbols un dievs. Vērsim tika būvēts speciāls templis un tur to uzturēja, bet pēc nāves mumificēja.
Grieķu mitoloģijā ir stāsts par Tēbu valdnieka Agēnora meitu Eiropu, kuru nolaupījaiemīlējies Zevs. Ir versija, ka vai nu viņš pats pārvērtās par rāmu vērsi, vai arī aizsūtīja vērsi pie Eiropas. Šī baltā vērša mugurā Eiropa pārpeldēja jūru un nonācaKrētas salā. No Zeva viņai bija dēls Mīnojs. Vēlāk Mīnojs lūdza jūras dievamPoseidonam sūtīt viņa tautai zīmi, ka viņš ir dievu izredzēts kļūt par valdnieku.Poseidons viņam dāvāja svēto vērsi, kuru Mīnojs vēlāk apsolīja upurēt Poseidonam, bet neturēja doto vārdu. Par to viņu bargi sodīja. Poseidona atriebība izpaudās tādi ,kaMīnoja sieva iedegās trakā kaislē uz šo vērsi. Viņa sāka meklēt tuvību ar varenodzīvnieku. Pretdabisko tieksmi piepildīt līdzēja kāds Atēnu skulptors, izgatavodamsgovs izbāzeni, kurā varēja paslēpties cilvēks. Tā valdniece remdējusi savu vēlmiRezultātā radās cilvēka un vērša jauktenis Mīnotaurs - Mīnoja vērsis. Pēc valdnieka pavēles Atēnu skulptors uzbūvēja labirintu , kur radījumu ieslodzīt. Mīnojs atrada praktisku pielietojumu briesmonim, izbarojot tam cilvēkus, ko pieprasīja valdniekamAigejam kompensācijā par agrāku pāridarījumu. Tas turpinājās, līdz varonis Tēsejsnogalināja Mīnotauru. Ir uzskats, ka minētais mīts simbolizējis karu starp Atēnām unKrētu. Krētā vērša svēto ragu atveidojums bija valdnieka varas simbols. Ragi ir vēršudzimtas ierocis un tie pauž spēku, bīstamu agresivitāti, kas tiek attiecināta uz ikvienuragainu cilvēka iztēles radītu būtni. Te meklējamas saknes arī vēlmei valkāt ragiemrotātas galvassegas.Jāatzīmē arī, ka zodiakālo zvaigznāju nosaukumiem ir cieša saistība ar sengrieķumītiem. Un Vērša zvaigznājs – Taurus attēlo tieši to liktenīgo vērsi, kuru Poseidons pasniedza kā dāvanu Mīnojam.
Aplūkojot austrumu tradīciju, vērsis , atbilstoši leģendai, parādās kā viens nodzīvniekiem, kuri ieradās uz Budas aicinājumu pirms viņš atstāja zemi. Šiedivpadsmit dzīvnieki atalgojumā, ierašanās kārtībā, saņēma gadu pārvaldīšanā.Uzskata, ka dzīvnieks, kas pārvalda cilvēka dzimšanas gadu dziļi ietekmē tā dzīvi.Ķīnā teic: „ Šis ir tas dzīvnieks , kas slēpjas jūsu sirdī.” Kopumā un visiem vērša gads paredz atbildību un smagu darbu. Ķīnas agrīnā filozofija ir cieši saistīta ar mitoloģiskiem priekšstatiem, tai skaitā centieniem izzināt nākotni. Svarīgu, bet grūti prognozējamu procesu noskaidrošanai dedzināja ragainu upurdzīvnieku : aunu , briežu, vēršu lāpstiņas kaulu. Atbildes meklēja ugunī radušos plaisu rakstā. Teatkārtoti varam vērot izpaužoties vērša īpašo lomu kā ziedojuma dieviem. Melnu bifeļa vērsi savam pēdējam ceļojumam izvēlas arī leģendārais ķīniešu domātājsLaodzi „Daodedzin” autors.
Indiešiem balts vērsis simboliski saistās ar Šivu. Šiva ir viens no galvenajiemdieviem hinduisma reliģijā, kurš ir apveltīts ar spēku gan radīt, gan sagraut pasauli.Jāatzīmē, ka Šiva pārstāv radošo vīrišķo principu.
Līdzīgi Vērsim, Lauva ir bagātības simbols, taču Vērsis ir saistīts ar bagātību, kas tiek iegūta, ar bagātību, ko var uzkrāt, savukārt Lauva saistīts, ar radošo spēku un talantu bagātību, ar apdāvinātību. Atšķirībā no Vērša bagātības, šī bagātība vairojas atdodot. Gluži kā pazīstamajā Kristus līdzībā par talantiem, to nedrīkst aprakt, proti, paturēt tikai sev.
Vērsis vairāk ir saistīts ar to, ko cilvēks ir ieguvis, Lauva - ar to, ar ko cilvēks ir apdāvināts, ar to, par ko mēs sakām: tas ir Dieva dots. Vērsis bērnā tik jocīgi izpaužas, mierīgi "privatizējot" visu pēc kārtas, savukārt Lauva izpaužas bērnišķajā dāvāšanas priekā. Katrs pazīst šos divus priekus: prieku saņemt dāvanu un prieku dāvināt.
Var piebilst, ka austrumu mitoloģijā vērsis ir spēka, neatlaidības, spītības un izturības simbols. Šīs īpašības pārpārēm ir nepieciešamas tiem, kas sāk biznesu no nulles. Senās Grieķijas mitoloģijā vērsis valdīja pār dabas stihijām.
Vērsis persiešiem bija gaismas un visa labā symbols.
Ikonās, kur Kristus attēlots kā Ķēniņš, kurš sēž tronī, stūros mēdz attēlot četrus evaņģēlistus simboliskā veidā: eņģelis - apustuļa Mateja simbols, Mateja Evaņģēlija evaņģēliskā satura dēļ, ērglis - ap. Jāņa simbols - ērglis lido augstāk par visiem putniem, Jāņa Evaņģēlija atklāsmes spožums ir it kā skatoties saulē, vērsis - ap. Lūkas simbols, Lūka runā par Kristus pestīšanas darbu, vērsis ir pacietības un izturības simbols, Lauva - evaņģēlista Marka simbols - attēlo Kristu kā pasaules uzvarētāju.

Kopsavilkums. Simbolizē – drošību, ilgu un auglīgu dzīvi -stabilu un noturīgu, zemes spēku, stabilitāti, spēku, neatlaidību, spītību, izturību.
Pacietīgas kalpošanas un miermīlīga spēka simbols, arhaisks auglības simbols, vīrišķais simbols.

Auns

Auns- simbolizē vīriešu sākumu , spēka radošo enerģiju .Saistīts ar Saules un Debess dieviem. Zodiakāli auns simbolizē pavasara atjaunojošo saules spēku ,ka gada sākumu .Auna ragu spirāle simbolizē negaisu un ir saistīta ka ar Saules dieviem , tā ari ar Mēness dievietēm. Kaut gan auns ir pavisam parasts dzīvnieks reliģijā un kultūrā viņam ir daudzas ,bet līdzīgas nozīmes : • Budismā –bagātība. • Ķeltiem tas bija ka auglības simbols, hronoloģiskais sākums, Kāra dievu atribūts. • Ēģiptē –saules enerģija, saules dieva Amon-Ra simbols. • Grieķijā –auglība. • Hinduismā – svētais uguns. • Islāmā –upurētais dzīvnieks. • Kristietība – auns simbolizē Jēzu, ka gānu un āri ka upuri. Čūska ar auna galvu saistīta ar ragaino dievu –Cernunonu . Kā pirmā zodiaka zīme auns simbolizē ciklisko dabas auglību un saules siltumu marta mēneša evinokricijās. Auns – zodiaka zīme ar holerisko temperamentu un ari uguns planētas Marss zīme. Makslā bieži sastopams Jēzus-Kristus attels ar jēru rokās un tas simbolizē aizsardzību. Ka gana pulku aizsargs , auns bija Grieķijas Dieva Germesa atribūts.
Auns skaitās Uguns stihijai piederošs, un par to liecina viss. Gan viņa izskats, gan uzvedība, gan rīcība ir strauja, spontāna un neprognozējama.
Uguns skaitās vīrišķais elements un simbolizē agresivitāti, enerģiju, entuziasmu, varaskāri un egoismu. Tieši tāpēc Uguns stihijas pārstāvji ir aktīvi, impulsīvi, vispirms dara un tad tikai domā.
Jau Vecās valsts agrīnajā periodā Nīlas ielejā tika pielūgts dievs Hnums auna veidolā (šis vārds acīmredzot apzīmēja „auns”). Pēcāk šis dievs tika atveidots antropomorfā veidā – kā cilvēks ar auna galvu. Uz Senās Ēģiptes perioda vēsturiskā sliekšņa, čūskveidīgie, cieši savītie dieva – auna Hnuma ragi apvienoja sevī dažādus simbolus: Saules dieva laivu, svēto barku, mēness čūsku un, visupirms, mēness ragus. Svētā barka, kura atradās Abidosas tempļa svētnīcā augšējā Nīlā (viens no galvenajiem dieva Osīrisa kulta centriem), bija izrotāts ar divām auna galvām un saules diskiem.
Ēģiptiešu dievs – auns – tas ir Dievs – Radītājs. Kā pirmsākumos Mēness, auns kļuva par „tēva tēvu”, „mātes māti”, „barotājas barotāju” (kas ir novērots vairākām tautām). Tas vienlaicīgi ir „likteņa valdnieks”; viņš arī, kā vēsta tempļa uzraksts Esnā, - tas pats dievs, kurš radījis sākumā zemi, dievus un cilvēkus, visu mītošo uz zemes.
Aungalvainais dievs Hnums no Augšēģiptes rūpējās par Nīlas avotiem, kuri pēc ticējumiem atradās, netālu no pirmā sliekšņa. Viņš tika godināts daudzās Ēģiptes vietās (Elefantīnas salā, Esnā, Antinojā u.c.) – un kā auglības dievs, kā radītājs, kurš izveidojis dievus un cilvēkus no māla uz podnieka ripas. Podnieka ripa var simbolizēt Zodiaka apli.
Augšēģiptē dieva Hnuma svētos aunus apglabāja akmens sarkofāgos Elefantīnas galvenajā templī. Dažu apgabalu iedzīvotāji, acīmredzot, neupurēja svētos dzīvniekus, bet svinīgi apglabāja tos pēc tam, kad tie bija miruši savā nāvē. Mendesā valdīja dziļas sēras, kad nomira svēts dzīvnieks. Acīmredzot, nopietns konflikts starp jūdiem, kuri dzīvoja kolonijās netālu no Elefantīnas, un vietējiem dieva Hnuma priesteriem, izraisījās dēļ jūdu paražas upurēt aunu jaunpiedzimuša mazuļa vietā. Tas, iespējams, kalpoja par iemeslu jūdu tempļa sagraušanai Elefantīnā.
Arī kā Apis, svētais auns pat kristietības laikmetā vēl ilgi tika godināts visā Ēģiptē. Viņa kulta centri bija izplatīti no Aleksandrijas ap visu Vidusjūru un augšup pa Nīlu. Stella, kuru uzcēla III gs.p.m.ē. priesteri, vēsta par svētā auna Hnuma izvēli. Aunu izvēlējās tikpat kārtīgi, kā vērsi Apisu. Līdzīgi Apisam, viņš bija dieva gribas paudējs, pareģojumu un vēstījumu nesējs, kurus tulkoja priesteri. No kristiešu avotiem zināms, ka VIII gs.p.m.ē. šāds svētais auns pareģoja asīriešu uzbrukumu Ēģiptei un turpmāko Ēģiptes valts pacēlumu.
No II tūkštošgades p.m.ē. čūskveidīgie, asi sagrieztie ragi tika aizvietoti ar citas formas ragiem, daļēji līdzīgiem kazas ragiem, daļēji, iegrieztiem, līdzīgi gliemežvākiem.
Pēc Mendesas pilsētas iedzīvotāju ticējumiem, auns – upurjērs, zelta teļa (varenā mēness vērša iemiesojums) līdzinieks, ne tikai piederēja pie senēģiptiešu dievībām, bet bija arī Ozīrisa ka (dvēsele), bet dažos apgabalos pat tika pielūgts kā pats Ozīriss.
Saskaņā ar senu mītu, tieši Mendesā Ozīrisa dvēsele savienojās ar saules dieva Ra dvēseli, iemiesodamās svētajā aunā.
Uz melna akmens pjedestāla, kurš izrotāts ar auna galvām, tika novietota slavenā Saisas Izīdas statuja.
Auns ir Uguns stihijas zīme. Uguns stihija visu var izmainīt, pilnībā sagraut to cilvēka paštēlu, kas bijis pirms mirkļa, radīt jaunus pastāvēšanas noteikumus. “Sākt dzīvi no jauna”- tāds ir viņa sauklis. Pārvaldot uguns stihiju, kura izaicina būt aktīvam, cilvēks kļūst personība, individualitāte. Un tas ir atbilstoši – Saule eksaltē Aunā.
Viens no Auna arhetipa ideāliem ir aktīvs karotāja tēls. Dievu pasaulē tā ir kara dievu plejāde – skandināvu milzis Surts, grieķu Aress, skandināvu Tors… Cīņas spars mīt katrā cilvēkā, taču jau sen fiziska cīņa ir pārstājusi būt evolucionārs (attīstību un izaugsmi veicinošs) faktors. Šobrīd neapšaubāmi labāk dzīvei piemērojas gudrie, nevis fiziski stiprie cilvēki.
Neuzvaramajā karu un spēka dievā ir vairāk izteikta vīrišķā sākotne. Kamēr jauns, viņš palīdz cīņā augstākajam dievam: piemēram, indiešu mītoloģijā no zvēru dieva dzimušais Skanda un no uguns dieva Agni dzimušais Rudra ir dzimis tādēļ, lai nogalinātu pērkondievam Indram uzbrūkošo dēmonisko spēku Ašūru. Ja kara Dieva spēku saista, piemēram, ar skandināvu Odīnu, tas izpaužas neremdināmi, kvēli un bieži vien pat iedvesmojoši.
Patiess varonis paļaujas uz stihiju, bet arī pārvalda civilizācijas instrumentu – saprātu: tas savukārt atbilst astroloģiskajam pieņēmumam, ka Auna zīme pārvalda galvu.
Ēģiptiešu dievība – gans Amons-Ra ir attēlots ar Saules disku starp ragiem un viņa svētais dzīvnieks ir jērs.
Auna arhetips dod pamatu priekšstatam par cilvēka garu kā viņa iekšējo dievu un ir saistīts ar mesiānisko ideju par dievcilvēku. Ideāls ir tas, kurš kļuvis par varoni un priekšgājēju pateicoties ne tikai spēkam, bet arī tikumam. Tā ir norāde, ka personība gatava kam jaunam –ne tikai ļauties tradīcijām, lai kādas tās arī būtu.
AUNS-dzīvnieks bara vadonis, pavasara vēstnesis, auglības rituālos jau no 1 gadu tūkstoša pirms mūsu ēras. Zem Auna zīmes atgriežas dzīve, sākas astroloģiskais pavasaris( pirms 2000 g. Auna z.)- diena kļūst garāka par nakti.
Kopsavilkums. Simbolizē - vīriešu sākumu , spēka radošo enerģiju, pavasara atjaunojošo saules spēku – pavasara vēstnesi, ciklisko dabas auglību - auglību, gana pulku aizsargu,.
Auns ir Uguns stihijai piederošs -  Gan izskats, gan uzvedība, gan rīcība ir strauja, spontāna un neprognozējama.
Uguns skaitās vīrišķais elements un simbolizē agresivitāti, enerģiju, entuziasmu, varaskāri un egoismu. Uguns stihijas pārstāvji ir aktīvi, impulsīvi, vispirms dara un tad tikai domā.
Pārvaldot uguns stihiju, kura izaicina būt aktīvam, cilvēks kļūst personība, individualitāte. 

Avoti rakstam:
http://spoki.tvnet.lv/foto-izlases/Dzivnieku-simbolika/304671

Lauru lapa. Lauru lapu vainags.

Antīkajā mitoloģijā lauru koki tika uzskatīti par svētiem. Kopā ar savu aizbildni – mākslas, gaismas un tikumiskās skaidrības dievu Apollonu tie simbolizēja gudrību un slavu. Valstsvīriem, olimpisko spēļu dalībniekiem un dzejniekiem lauru vainagi tika dāvināti kā slavas un atzinības simboli. Arī mūsdienās, runājot par kādiem īpašiem sasniegumiem, jo īpaši mākslas jomā, mēs nereti lietojam izteikumu „plūkt laurus”. Izsenis zināmas arī lauru koku dziednieciskās spējas – tonizējošā un sāpes remdējošā iedarbība. 
Lauru lapas slavināja jau senajā Grieķijā un Romā. Imperatori, varoņi un dzejnieki rotājās lauru lapu vītnēm, kas simbolizēja slavu un atzinību. Grieķu valodā lauru lapas dēvē par „dafnē” – nosaukums aizgūts no sengrieķu mīta par daiļo nimfu Dafni, kura tika pārvērsta par lauru koku, lai paglābtos no Apollona uzmācīgās mīlestības. Apraudot mīļotās zaudējumu, Apollons lūdza Zevu, lai lauru koks nekad nenovīstu un būtu mūžam zaļš, kāds tas patiesi ir arī šobaltdien. Cita leģendām vēsta, ka Delfu orākuls košļājis lauru lapas un ostījis degošu lauru lapu dūmus, lai veicinātu vīzijas un padziļinātu transa stāvokli.
Lauru koka lapām piemīt tonizējoša un sāpes remdējoša iedarbība. Medicīnā tās izmanto, piemēram, galvas sāpju mazināšanai. Pieliekamajā izkaisītas lauru lapas atbaidīs kaitēkļus, mušas un tarakānus.
Jau skolas grāmatās lasāms, ka Senajā Grieķijā lauru vainagus vija uzvarētājiem. Jau tā vārds nozīmē – cēls, slavējams.  Šis augs simbolizē pārticību, labklājību, kristietībā- Kristus augšāmcelšanos. Lauru izmanto ne tikai kulinārijā bet arī medicīnā vaļēju brūžu apziešanai, masāžai.
Vai zinājāt, ka šis vārds ir par pamatu arī vārdam „bakalaurāts” (baccalaureate).
Kristietībā laurs simbolizē Jēzus Kristus augšāmcelšanos un cilvēces triumfu. Bībelē laurs tiek minēts slavas, pārticības un uzplakuma kontekstā.
No laura koka lapām izgatavota diadēma tika pasniegta uzvarētājiem Delfos rīkotajās sengrieķu sporta spēlēs par godu Dievam Apolonam, viens no simboliem arī bija lauru lapu vainags.
Kopsavilkums. Simbolizē - gurdību, slavu, atzinību, uzvaru, pārticību, labklājību, triumfu.

Avoti rakstam:

Sirds

Sirds - pasaulē populārākais un pazīstamākais mīlestības simbols. Tas simbolizē spēka un mīlestības vienotību.
Senos laikos šo simbolu pielietoja arī burvji un alķīmiķi mīlas buramvārdos. To lietoja arī burvestībās, kuru nolūks bija stiprināt kādas attiecības. Sirds jau kopš senseniem laikiem visur ir pazīstama arī kā prieka, līdzjūtības un žēlsirdības zīme. Cilvēki ticēja, ka sirds ir visu domu un jūtu centrs. Sirds, kas ir kā otrādi apgriezts trijstūris, ir simbolisks trauks, dārga, trausla ''vāze'', kurā mīlestība tiek turēta un lolota.
Sirds attēls vienmēr ir bijis populārs, jo mūsdienu kultūrā sirds tiek uzskatīta par jūtības, vienotības, mīlas un romantikas simbolu. Kaut arī daudzas civilizācijas sirdi ir uzskatījušas par intelekta un intuīcijas centru, mūsdienu pasaulē tiek uzskatīts, ka par šīm īpašībām vairāk atbild galva. Kristiešu kultūrā sirds – tas ir emociju sakopojums, galvenokārt mīlestības emociju. Islama kultūrā sirds ir cilvēka garīgais centrs. Bieži vien ar sirds attēlu aizvieto vārdu “mīlestība”.
Kāpēc sirds simbolu zīmē ieapaļu lašu formā,kas maz līdzinās sirdij,kura pukst mūsu krūtīs?Zīmējumos ierastais simbols līdzinās ēģiptiešu hieroglifam,ar ko apzīmē sirdi.Jau izsenis ēģiptieši sirdi cieši saistīja ar dvēseli,tas bija tik svarīgs orgāns,ka vienīgais tika mirušā ķermenī balzamēšanas laikā.Sirds simbols līdzinās arī senā ārstniecības auga silfijas sēklai.Mūsdienās šis augs ir izzudis,bet senos laikos auga Lībijas teritorijā.Silfija bija svarīga eksporta prece,tāpēc tā attēlota uz monētām.Romiešu ārsts un zinātnieks Plīnijs Vecākais rakstīja,ka silfiju lietoja pret nevēlamu grūtniecību.Iespējams,tieši tāpēc šī auga forma saistās ar mīlestību.
Sirds - simbolisks pārdzīvojumu - mīlestības, atsaucības, prieka vai sāpju un bēdu avots. Taču arī dvēseliskas apgaismības, patiesuma un intelekta avots. Simbolu valodā sirdi bieži vien pielīdzina dvēselei. Simboliski sirds ir auguma saule, kas visu atdzīvina. Senie ēģiptieši sirdi kā pašu svarīgāko auguma daļu mumificēja atsevišķi. To svēra viņsaules svaros un kā tās līdzības mērs otrā svaru kausā tika likta spalva. Daudzās reliģijās sirds ir patiesības, godīguma un morālas skaidrības un spēka simbols. Islama tradīcijā tronis vai templis, jūdaismā un kristiānismā - reliģiskā būtība, hinduismā - dievišķais centrs vai atmans un pārpasaulīgās gudrības trešā acs, budismā - briljantskaidra tīrība un Budas esība, sapratnes centrs daoismā. Ikonogrāfijas mākslā sirdi bieši attēlo vāzes formā vai kā apgrieztu trijstūri, tādējādi simbolizējot trauku, kurā tiek uzkrāta un glabājas mīlestība. Šādi sirds simboliskā zīme ir saistīta ar svētā Grāla simbolu.
Kopsavilkums. Simbolizē – mīlestību, spēka un mīlestības vienotību, prieku, līdzjūtību, žēlsirdību, domu un jūtu centru, jūtību, vienotību, romantiku, intelekta un intuīcijas centru, emociju sakopojumu, garīgo centru, patiesumu, apgaismību, dvēseli.
Sirds - simbolisks pārdzīvojumu - mīlestības, atsaucības, prieka vai sāpju un bēdu avots. Daudzās reliģijās sirds ir patiesības, godīguma un morālas skaidrības un spēka simbols.

Avoti rakstam:

Atslēga

Atslēga spēj aizslēgt un atslēgt. Visbiežāk tā simbolizē pieeju, atbrīvošanu, bet iniciācijā –pāreju no vienas dzīves stadijas uz nākamo.
Diognāli sakrustotas zelta un sudraba atslēgas ir pāvesta varas simbols, simboliskas „debesu valstības atslēgas”, ko Jēzus nodeva Pēterim.
Vairākas atslēgas saišķī simbolizē sabiedrisko stāvokli, norādot uz vērtīga īpašuma piederību. Atslēgas bieži ir amata vai brīvpilsētas statusa simbols.
Atslēgas uz "mīļotās sirdi”
Atslēga – slepenraksta atšifrēšanas metode vai simbolu skaidrojums.
Atslēga - vara, izvēles spēks un brīvība, zināšanas un iniciācija (iesvētīšana). Divsejainajam Saules vārtu dievam Jānusam piederēja atslēga, ar kuru viņš slēdza vārtus no nakts uz dienu un no ziemas un vasaru. Lai gan atslēga būtībā var gan aizslēgt, gan atslēgt pieeju dažādām lietām, visbiežāk tā tomēr lietota kā zināšanu un brīvību atslēdzošs simbols. Iesvētīšanu rituālos atslēgas kalpo kā jaunas pakāpes, jaunas ieejas atvēršanas elements. Arī ēģiptiešu krusts Anks ir atslēga - šajā gadījumā tā ir atslēga uz mirušo valstību un tai pat laikā nemirstības simbols. Arī latviešu mītoloģijā Veļu māte glabā viņsaules vārtu atslēgu. Diža ir atslēgas loma gan mūsu ikdienas dzīvē, gan mītu un simbolu pasaulē. Kā atslēgsi durvis, ja esi nozaudējis atslēgu?! Simbolu telpā atslēgas un avota nozīme bieži ir līdzīga. Tas ir ceļš uz dziedināšanu un zināšanām. Daudzas seno laiku burves peldējās avotā pirms pareģošanas. Psihoanalīzē atslēgu bieži saista ar vīrišķo spēku un tā ir arī falliskais simbols.
Kopsavilkums. Simbolizē – gudrību, varu, brīvību, viedumu, rīcības brīvību, zināšanas, iniciāciju, spēju izvēlēties, briedumu, pieeju, atbrīvošanu, sabiedriskā stāvokļa, amata simbols. Zināšanu un brīvības atslēdzošs simbols.

Avoti rakstam:

Laiva

Laiva simbolizē veiksmi darījumos, drošību, cerību.
Laiva – glābiņa simbols
Ja ar ūdeni saprotam emocijas, tad laiva ir līdzeklis ar kuru var kuģot pa emociju jūru.Kā māja simbolizē fizisko, tā laiva simbolizē emocionālo ķermeni. Laiva var vēstīt par emocionāli trauksmainu laika posmu, kas dotajā momentā jāpārvar. Ir jāmēģina saprast vai ceļojumam ir galamērķis, vai arī laiva bezmērķīgi dreifē pa emociju jūru. Vai cilvēks kontrolē savu emocionālo dzīvi. Laiva var norādīt arī uz tāliem ceļojumiem, cilvēks pamet savu ierasto situāciju un dodas pretī jauniem nezināmiem piedzīvojumiem.
Kopsavilkums.Simbolizē – glābiņu, drošību, emocionālo ķermeni, virzību, ceļojumu.


Važas.Ķēdes.

Latvijas Brīvības Pieminekļa sānos ir važu rāvēji, kas kailām rokām ar milzīgu spēku, sarauj verdzības un apspiestības važas. Šīs važas nav tikai svešu varu un valdnieku simbols. Šodien tās ir kļuvušas zīmīgas kā cilvēku iekšējās nebrīves simbols.
«Patlaban baudām tādu vēsturiskās atelpas brīdi, kad esam valstiski brīvi un spējīgi paši pār sevi lemt un valdīt. Bet vai esam tam tiešām gatavi? Vai mūs vēl nežņaudz mūsu pašu baiļu, bažu un pašnožēlu važas? Vai mūs nenomāc mūsu gļēvums, slinkums, nevīžība un neizdarība? Vai mūs vēl nesmacē mūsu pašu alkatība, mantrausība, negausība, negodīgums, nenovīdība, skaudība un skopums?« jautāja prezidente.
Jūgs un važas simbolizē smagu kalpību.
„Važu rāvēji”. Trīs važās iekaltu vīru tēli simbolizē alkas pēc brīvības. Te ir pamodušies tautas spēki, kas tiecas nomest važas.
Kopsavilkums.Simbolizē – nebrīvi, verdzību, apspiestību, smagu kalpību, alkas pēc brīvības. Jāpiekrīt prezidentei V.V. Freibergai, tas var arī simbolizēt – pašu bailes, alkatību, negausību, negodīgumu, skaudību,gļēvumu.

Avoti rakstam: 
http://www.lvportals.lv/visi/galerijas/650­tur­ir­pateikts­viss/?img=8868&page=1&show=coment
http://wol.jw.org/lv/wol/d/r49/lp­lt/1102001039?q=gr%C4%93ku+no%C5%BE%C4%93la&p=par
http://www.delfi.lv/news/national/politics/brivibaspieminekliatdodtautai.did=1569773#ixzz3V0eTLy5L

Svari

Svari ir mērinstruments kāda objekta svara vai masas noteikšanai.
Senākie zināmie svari ir tikuši izmantoti jau 2400.—1800. gadā p.m.ē. Par senākajiem svariem tie uzskatīti sviras svari, kur mērāmā objekta svars/masa tiek salīdzināta ar cita objekta svaru/masu.
Svari (terazi), kas simbolizē līdzsvaru un tiesu;
Ezoterikā, Svaru zīmi simbolizē divas līnijas ♎ , kas veido energoinfornatīvo apmaiņu divos virzienos: in un jan, tumsu un gaismu, attīstību un degradāciju, gaismu un ēnu. Zīmes simbols atgādina lecošu vai rietošu Sauli, kas arī simboliski liek domāt par krēslas stundu, kas iestājas dabā pirms vai pēc lēkta. Amerikas magi šo enerģētiku dabā dēvē par plaisu starp Pasaulēm (šo Sauli un viņ Sauli), plaisu laikā un telpā, kas ļauj notikt brīnumam! Tāpēc Svaru zīmē dzimušajiem piemīt izteikta ticība brīnumam, tiekšanās uz ideālu, harmoniju. No malas lūkojoties, grūti saprast- kurp tiecas Svari? Vai uz austrumiem­ garīgu sevis pilnveidi, radošo procesu realizāciju vai rietumiem­ tumsas ceļu, degradāciju. Pārsvarā, šīs zīmes cilvēki atrodas zelta vidusceļa, harmonijas meklējumos, dzīvojot tādos kā ciklos, periodos, kas nomaina viens otru.
Svari - dievišķais taisnīgums, kas visbiežāk saistīts ar aizkapa (pēcnāves) tiesu. Ēģiptiešu tradīcijā dvēseli svēra Anubiss, lai zinātu, cik tā viegla vai smaga un vieglums bija tās vērtīgums, jo otrā svaru kausā lika strausa spalvu.
Astroloģijā Svari ir kardinālā Gaisa stihijas zīme. Svaru zīmes pārvaldniece ir Venera.
Kopsavilkums. Simbolizē – līdzsvaru, tiesu, izvertēšanu, salīdzināšanu, tumsu un gaismu, labo ļauno...


http://www.draugiem.lv/www.hallo24.lv/news/?p=12458096

Vēzis

Kardinālā zīme – Vēzis. Tā simbols norāda uz atpakaļejošu kustību, uz pagātni. Viņa būtība ir radīt savu noslēgtu pasauli un to aizsargāt.
Vēzis atrodas Mēness aizgādībā, kas nozīmē dziļu saikni ar pagātni. 
Vēzis ir ūdens zīme, valdošā planēta ir Mēness.
Ķīnā vēzis simbolizē augstu sociālo statusu un labklajību.
Simbolizē cikliskumu, reģenerāciju, aizsardzību un transformāciju. Vēzis ir dzīvnieks, kurš kāpjas atpakaļ, ko var iztulkot citādi kā tieksmi atgriezties pie vecā, pie tradīcijām un tradicionālā.
Kopsavilkums.Simbolizē – atpakaļejoša kustību, pagātni, intuīciju, reģenerāciju, aizsardzību, transformāciju, vēlmi atgriezties pie vecā, - tradīcijām.

Avoti rakstam:
http://nra.lv/citi-raksti/97118-udens-stihija-specigas-emocijas-zemapzina-un-piesardziba.htm

Saulespuķe

Kristīgā ticībā saulespuķe simbolizē mīlestību uz Dievu, kā arī dvēseli, kura nemitīgi savās domās un jūtās pievēršas un seko Dievam. Saulespuķe šajā ziņā ir lūgšanas simbols. Lūgšana nenozīmē tikai kaut ko prasīt, bet arī pateikties, apbrīnot, pielūgt un slavēt Dievu par viņa dāvanām un žēlastības darbiem. Es domāju, ka tieši to dara puķes un, jo īpaši, arī saulespuķes, kas seko līdzi saulei un māca mūs sekot Dievam.
Saulespuķes simbolizē apbrīnu. Ziedi vienmēr tikuši saistīti ar sauli savas unikālās spējas dēļ sekot tās izstarotajai gaismai.
Saulespuķe jeb saulgrieze ir viengadīgs lakstaugs ar stin­gru, nesazarotu stumbru, kas var sasniegt līdz 2,5 metru augstumu, lielām lapām un spēcīgu sakņu sistēmu.
Auga nosaukums “helliantus” tulkojumā no latīņu valodas nozī­mē “saules zieds”. Zied no jūlija līdz septembrim atkarībā no sau­laina laika apstākļiem. Ziedi sa­kopoti lielos, plakanos kurvīšos stumbra un zaru galos. Kurvīša centrā ir stobrziedi, gar malu dzelteni mēlziedi, bet dzeltenā krā­sa ir saules krāsa, kas, kā vēstī leģenda, atspoguļo cēlsir­dību un veiksmi, ko sniedz saule.
Uzskatīja par svētu augu; simbolizēja nemirstību.
Tā kā saulespuķe ziedu griež pretī saulei, to asociēja ar ziedo­šanos dievam. Inki to uzskatīja par svētu augu un izmantoja grie­zumos, kā arī veidojot rotas lietas. Ķīnā tā simbolizēja ne­mirstību. Cilvēki saulespuķes sēk­las ēda cerībā uz ilgu un laimīgu mūžu.
Astroloģijā cilvēki atklāja pu­ķu saistību ar horoskopu, stādot puķes, cerēja, ka tās pasargās vai palīdzēs izvairīties no ļaunuma. Auna sliktākās īpašības ir nepa­cietība, egoisms un neizlēmība, un uzskatīja, ka tās palīdzēs ap­karot saulespuķe. Saulespuķes dzim­tene ir Centrālamerika un Dien­vidamerika. Spānijas jūrnieki ceļojot to atveda uz Eiropu kā dekoratīvu augu parkiem un dār­ziem, bet izrādījās, ka tās ir lie­tojamas uzturā un ir lieliski nek­tāraugi.
No saulespuķes vāc mēlzie­dus, lapas bez kāta vai ar nelielu līdz trim centimetriem garu kāta palieku, saknes un sēklas. Mēl­ziedus un lapas vāc ziedēšanas laikā. Tas sēklu veidošanos gan­drīz neietekmē. Lapas noplūc no vidējās stumbra daļas. Žāvē pa­rastos apstākļos vai kaltē, nepār­sniedzot 50 grādu temperatūru. Sēklas novāc, nogriežot kurvīti, kad tās ir nogatavojušās, izberž un žāvē kā lapas. Uzglabāšanas ilgums ne ilgāk par diviem ga­diem.
Jebkurā dārza pusē var stādīt saulespuķes - tās simbolizē atdzimšanu, palielina vitalitāti un palīdz uzlabot partnerattiecības. Šāda ziedu ietekme nepieciešama katrā dzīves jomā.
Saulespuķe. Gluži dabiski, ka lielā saulespuķe ir saules simbols. Peru inki to godāja kā saules dieva attēlu. Ziemeļamerikas līdzenumu ciltīs saulespuķu sēklas tika dotas līdzi mirušajiem ceļojumā uz pēcnāves pasauli.
Kopsavilkums. Simbolizē – lūgšanu, tiekšanos pēc Dieva , apbrīnu, pielūgsmi, Sauli, cēlsirdību, veiksmi, nemirstību, atdzimšanu, vitalitāti, gaismu.

Avoti rakstam:

Zivis

Zivis ir pozitīvs simbols, saistīts ar auglību, seksuālo baudu un fallu, bet īpaši pazīstams kāagrīnais Kristus simbols. Burti grieķu valodāichthus („zivs”) veido akronīmu vārdam „Jēzus Kristus, Dieva Dēs, Pestītājs” (Iesous Christus Theou Huios Soter). Zivs bija slepena zīme uz zīmogiem un lampām Romas katakombās. Evaņģēliju teksti pastiprināja tās nozīmi, vēstot par brīnumaini noķertu zivju lomu. Jēzus norādīja uz analoģijām starp zvejošanu un cilvēku pievēršanu ticībai (no tā radies pāvesta „zvejnieka gredzens”). 5000 ļaudis tika paēdināti ar pieciem maize klaipiem un divām zivīm.
Ticībai pievērstos krista ar ūdeni, kristāmtrauku latīniski sauc piscina („zivju dīķis”).
Zivis mēdz attēlot Svētā vakarēdiena gleznās – tā ir sakramentāla saikne ar katoļu paradumu piektdienās gaļas vietā ēst zivis. Trīs savijušās zivis vai trīs zivis ar vienu galvu simbolizē Trīsvienību. Šo simboliku sagatavoja senebreju tradīcija. Zivis attēloja ticīgos, tās bija ēdiens sabatā un paradīzē.
Arī Mezopotāmijas ūdeņu un gudrības dieva Eijas priesteri zivīm piedēvēja sakramentālu nozīmi. Tās ir neierobežoti brīvas būtnes, ko neapdraud grēku plūdi, tādēļ zivis parādās gan kā pestītāji indiešu mītos, gan kā Višnu un Varunas avatāras.
Zivs uz Budas pēdu nospiedumiem simbolizē brīvību no pasaulīgo vilinājumu valdiem. Buda un grieķu Orfejs tiek dēvēti par „cilvēku zvejniekiem”.
Zivs seksuālā simbolika ir gandrīz universāla – saistīta ar bagātīgo ikru daudzumu, ūdens auglības simboliku un zivs attālu līdzību vīrieša dzimumorgānam.
Zivis ir saistītas ar mēness un dzemdību dievietēm un dievietēm mātēm.
Ķīnā zivis asociējas ar pārpilnību un veiksmi.
Zivs simbols jau sen simbolizē kristietību. Lielās vajāšanās, kad tie, kas peldēja pret straumi, tika nogalināti, zivs simbols kļuva par slepenu simbolu, kas nozīmēja, ka tu esi kristietis. Ticīgais uzzīmēja zivs apakšdaļu, kas izskatījās tikai kā līkne, un, ja otrs pabeidz zīmējumu, uzzīmējot zivs augšdaļu, tad varēja būt drošs, ka viņš/a ir kristietis. Bet kāpēc zīmēja zivi? Tas nozīmēja: Jēzus Kristus, Dieva Dēls, Glābējs. Burti J.K.D.D.G. (grieķiski) izveidoja vārdu Z.I.V.S.
Zivs ir cieši saistīta ar ūdeni, kas ir gan auglības, gan nāve simbols. Zivs kā Kristus simbols simbolizē arī garīgu barību.
Jaunava simbolizē šķīstību, Zivis – žēlsirdību, labestību, mīlestību un labvēlību. Tātad Jēzus Kristus pauž asi, kas horoskopā saista VI un XII namu. Ar VI namu ir saistīta medicīna, slimības, zāles, ar XII namu – slēptas nepatikšanas, ciešanas un pārdzīvojumi. Jēzus Kristus grieķiski tika saukts IHTIS – zivs. Šis vārds veidojas no vārdu pirmajiem burtiem, ja grieķiski sakām – Jēzus Kristus Dieva Dēls Glābējs. Tātad Kristus, ko dzemdēja Jaunava, ir nācis paust Zivs zīmes īpašības.
Panākumu garantija finanšu darbos, veiksmīga attīstība.
Zivis – pārpilnības, seksuālās enerģijas, ticības un cerības simbols.
Panākumus karjerā simbolizē zivis.
Kopsavilkums. Simbolizē – garīgo attīstību, pārpilnību, veiksmi, materiālo labklājību, karjeras izaugsmes iespējas, auglību, seksualitāti, ticību, cerību, garīgumu, pestītāju, bagātību, garīgo barību, želsirdību, labvēlību, mīlestību.
Zivs ir cieši saistīta ar ūdeni, kas ir gan auglības, gan nāve simbols.
Sens, spēcīgs kristietības symbols- simbolizē Jēzu.


Avoti rakstam:
https://intensa.pro/raksts/tattoo-simboli-un-nozime/
http://astropolis.lv/lv/articles/about-astrology/127/Par_divam_zivim_un_piecam_maizem
vip.latnet.lv/lek/petijumi/mairas.htm
http://www.svetdienskola.lv/page.php?72
http://smilsuterapija.1w.lv/277-zivs/

Kalni

Daudzās senajās kultūrās bija pieņemts, ka kalni ir tā vieta, kur debesis satiekas ar zemi. Citas savukārt uzskatīja kalnus par pasaules centrālo asi, par debesu balstu vai par dzīvību nesoša ūdens avotu, jo daudzviet upes tek no kalniem. Dievi dzima un dzīvoja kalnu virsotnēs. Galvenais no sengrieķu dieviem Zevs izraudzījās Olimpa kalnu (mitoloģijā - augstāko vietu pasaulē) par jauno valdnieku dievu mājvietu. Šos dievus pazīst ar nosaukumu "Olimpa dievi" jeb "olimpieši".
Vecajā Derībā teikts, ka pēc lielajiem grēku plūdiem Noas laiva piestājusi Ararata kalna piekājē. Šajā Bībeles mītā kalns simbolizē glābiņu un jaunas dzīves sākumu. Līdzīgi stāsti par milzu plūdiem ar cerīgām beigām ir daudzām dažādām kultūrām visā pasaulē.
Kalns simbolizē stingru, nekustināmu pamatu. Kad grūtības draud mūs „noslīcināt”, mums vajag, līdzīgi Dāvidam, „rāpties kalnā”. Dāvids Dievu sauc par kalnu un cietoksni. Cietoksnis ir stiprinājums, kur mēs paslēpjamies no ienaidniekiem. Tā ir vieta, kur atrodamies Dieva aizsardzībā, no turienes redzam mēs un redz mūs, bet kur neviens nevar piekļūt līdz mums.
Kalnos sākas vairums Zemes upju.
Lielākajā vairumā reliģiju kalns simbolizē vietu, kur debesis satiekas ar zemi. Līdz ar Kristus atnākšanu Vecās Derības vissvētākā vieta - Siona kalns pārstāj būt par „zemes centru”, jo Dievs vēlas lai Viņu pielūgtu ne tajā vai citā kalnā, bet gan Garā un patiesībā (Jņ 4, 20-24) Vecajā Derībā kalni bija praviešu dzīves liecinieki, un tie tika saukti pat par „mūžīgajām augstienēm”. Kādreiz kalni, izceļoties virs līdzenumiem bija par patvēruma vietu Latam, kad viņš bija briesmās. „Un notika, kad tie bija viņu izveduši ārā, kāds sacīja: "Izglāb savu dzīvību, neskaties atpakaļ un nepaliec visā šinī apgabalā stāvam, glābies kalnos, ka tu netiktu iznīcināts." (Rad 19,17). Tomēr šim taisnīgajam pareizi ir jāizprot kalna simbolika: skatoties uz kalna patvērumu, viņš savā būtībā patvērumu var gaidīt tikai no Jahves, kurš radījis debesis un zemi. Daži kalni, pat ja viņi kā visas citas radības paredzēti pilnīgām izmaiņām, ir ieguvuši senu un ilgstošu garīgu nozīmi, piemēram Dieva kalns Horebs Sinajā, Karmela kalns, Gerazima kalns, Sionas kalns, Golgātas kalns, u.t.t. Arī Jēzus savu sprediķi saka kalnā un evaņģēlijos mēs pazīstam Kalna svētības. Arī šodienas notikumi kalnā aicina mācekļus, arī mūs katru pacelties augstāk, virs ierastās ikdienas, līdzīgi kā svētās Mises liturģijā mēs dzirdam: „Uz augšu sirdis!”
Kopsavilkums. Simbolizē – dievu mājvietu , glābiņu, jaunas dzīves sākumu, stingru,nekustināmu pamatu, patvērumu, mērķi, virsotni. Kalna zilā krāsa simbolizē tieksmi pēc zināšanām, gara brīvību. Pēc fen šui - atbalsts, aizsardzība un palīdzība.

Avoti rakstam:

Kaķis

Kaķis ir neatkarīga, pilnībā nekad nepieradināma sievišķā instinkta simbols. Kaķis dara, ko grib, nepielāgojas, dabū to, kas viņas vajadzīgs, nekautrējas, neko sev neliedz, ir godīgs un tiešs. Kaķis, tāpat kā daba, ir nežēlīgs un nejūtīgs.
Ar kaķa simbolu tāpat saistās tādas īpašības kā viltīga gudrība, pārvēršanās un gaišredzības spēja, veiklība, modrība, juteklisks skaistums un sievietes ļaunprātība.Kaķa simbols senatnē tika skaidrots dažādi. Ēģiptē kaķi bija labvēlīgi, svēti dzīvnieki, it īpaši Basetas jeb Bastas - dievietes ar kaķa galvu - kultā, sākotnēji attēlota lauvas veidolā, bija Mēness dieviete, saistīta ar baudu, auglību un aizsargājošiem spēkiem. Pielūdzot Bastetu, kaķus godāja un muminiscēja kopā ar barību - pelēm.
Kaķi, īpaši melnie, ķeltu pasaulē tika saistīti ar ļaunu viltību, islamā - ar sliktajiem džiniem, Japānā tautas nostāsti vēsta, ka kaķi spēj iemiesoties sievietes ķermenī, un šis dzīvnieks nozīmē nelaimi. Indijā, kur kaķi tika uzskatīti par  dzīvnieku skaistuma simbolu, budistu priekšstatos tiem tomēr nebija laba slava: tāpat kā čūska, arī kaķis nesēroja par Budas nāvi.
Marija Luīze fon Francs „Sievišķā pasakā” raksta par kaķi kā dzīves prieka un jautrības simbolu. Kaķis uzvedas kā princese un ir savā veidā dievišķs. Tas nozīmē arī, ka kaķis ir pretstats eksistenciālām bailēm. Saistībā ar mūsu instinktu var dot mums daudz vairāk drošības. Kaķi bieži parādās nedrošu sieviešu sapņos, kurās dominē animus. Tas ir kaķis, kas grib pie viņām, tā ir drosme dzīvot neatkarīgi un rīkoties pēc acumirklīgas ierosmes.
Jau Senajā Ēģiptē cilvēki īpaši izcēla šos mazam tīģerēnam līdzīgos dzīvniekus. Toreiz ēģiptieši pielūdza prieka un līksmības dievieti vārdā Basta, kura bija arī saules dieva Ra sabiedrotā un tika attēlota kā sieviete ar kaķa galvu. Taču priesteri šo četrkājaino mīluli uzskatīja par dabas spēka simbolu.
Senajā Romā un Grieķijā kaķi tika salīdzināti ar dievietēm - Diānu un Artemīdu, - uzskatot kaķus par brīvības simbolu. Tikmēr Indijā šie mīluļi tika uzskatīti par skaistiem dzīvniekiem, taču budismā līdzīgi kā čūskas neparādījās, jo abi dzīvnieki neesot apraudājuši Budas nāvi. Ķelti kaķus uzskatījuši par tumšo spēku iemiesotājiem, šos dzīvniekus pat upurējot dažādos rituālos.
Musulmaņi tieši pretēji - kaķus ļoti ciena, uzskatot, ka pirmais kaķis radies no lauvas šķaudiena uz Noasa šķirsta. Tāpat musulmaņi tic, ka tieši kaķis izglābis Muhamedu no čūskas uzbrukuma, par ko Muhameds noglaudījis kaķa muguru, dāvājot mīlulim spēju vienmēr piezemēties uz kājām. (jāsaka, ka mani pašu mans jau aizsaulē aizgājušais kaķis sapnī izglāba no čūskas kodiena) Tāpat dažādās ticībās tiek uzskatīts, ka melnās līnijas uz kaķa muguras ir pierādījums pravieša pirkstu nospiedumiem uz tās.
Ēģiptiešu mīlestība pret dievieti Bastetu ir tikai neliela daļa no cildināšanas. Kaķis ir ļoti cieši sasitīts ar saules dievu RA. Leģenda vēsta, ka katru nakti saules dievs Ra pārvēršas par Ugunīgo Kaķi un iet cīnīties ar haosa čūsku Apopu, kas simbolizē visu pasaules ļaunumu, visus tumsas spēkus. Ra čūsku uzvar, bet, ja kādu nakti čūska uzvarētu Kaķi, rīts nekad neuzaustu.
 ASV Ņūmeksikas štata pilsētiņas Laskruses bankā iebruka laupītāji, viņi lika kasierim nostāties ar seju pret sienu un atņēma seifu atslēgas. Kaķis Kaspars, kas līdz tam mierīgi snauda uz palodzes, nolēca uz grīdas un nemanāmi uzgūlās uz trauksmes signalizācijas pedāļa zem galda. Policijas iecirknī ieslēdzās signāls “Bankas aplaupīšana”.
Angļu kalpotājas Dorotijas Kenedijas mājā naktī ielavījās zagļi un sāka draudēt saimniecei, pieprasot
naudu. Un te viņiem virsū metās saniknotais runcis Laki. Šņācot un spļaudoties viņš saplēsa vienam zagiim drēbes, saskrāpēja to, bet pēc tam klupa virsū otram. Apjukuši no negaidītā uzbrukuma, laupītāji izlēca pa logu.
Ir aprakstīti daudzi gadījumi, kad kaķi drosmīgi aizstāv savus saimniekus, biežāk bērnus, no čūskām, kuras viņi zibenīgi ķer ar zobiem un nokož.
Man pašai ir gadījums, kad gulēju Bērnu slimnīcā ar tikko izoperētām mandelēm, pēc operācijas no manis ne uz mirkli neatstājās nodaļas kaķis (jā jā-kaķis), tajā naktī man sākās smaga asiņošana un tiku pie otras operācijas… Pēc otras operācijas kaķis vairs manā tuvumā nebija manāms…. Viņš man bija līdzās,jo zināja, ka sāksies asiņošana-sargāja.
Kaķu dzimtas pārstāvji ir apbrīnojami dzīvnieki. Vēsture glabā neskaitāmas liecības par kaķu noslēpumainību, burvību un saistību ar dieviem. Gadsimtiem ilgi kaķus daudz vairāk par jebkuru citu dzīvnieku saistīja ar visu, kas tuvs maģijai.
Iespējams, ka viss sācies ar lauvām...
Senie ēģiptieši ticēja, ka lauvām piemīt ne tikai fizisks, bet arī dievišķs spēks. Tā senajā Ēģiptē aizsākās lauvas, jeb saules zvēra kults. Sena leģenda vēsta par to, ka Ēģiptē audzēja daudz graudaugu, bet šķūņos, kur tos glabāja, saviesās ļoti daudz grauzēju. Tos ķēra zebiekstes, bet visuresošo grauzēju bija pārāk daudz. Un tad, faraons lūdzis palīdzību dievišķajam lauvam. Zvēru karalis nošķaudījās un no viņa nāsīm izleca divi mazītiņi lauvēni, kuri sāka ķert peles, un viņi tad arī bija pirmie kaķi.
Kāds no gudrajiem ir teicis: Dievi ir radījuši kaķus, lai cilvēks varētu paglaudīt lauvu.
Balstoties ne tikai uz leģendām, bet zinātniskiem faktiem, visu mājas kaķu ciltstēvi ir Nūbijas savvaļas kaķi, kurus ēģiptieši pirms 5 tūkstošiem gadu izveda no Nūbijas.
Bez peļu ķeršanas spējām, ēģiptieši atklāja vēl vienu apbrīnojamu kaķa īpašību – neviens dzīvnieks nespēj tik labi kā kaķis radīt mājīguma un siltuma sajūtu. Un tā, pakāpeniski kaķis aizstāja dievus – lauvas.
Romas Cēzari un tirāni necieta savā galmā kaķus, jo kaķi simbolizēja brīvības mīlestību. Šie varenie vīri savā tuvumā turēja pieradinātus lauvas kā savas varas simbolus.
Skotiem kaķis bija ne tikai graudu sargātājs, bet arī simbolizēja kareivīgumu. No tā laika skotiem vārdi „kaķis” un „drosmīgs cilvēks” bieži ir sinonīmi.
Krievijas zemēs. Kaķis senajā Krievijā bija ļoti augstu vērtēts, sods par nozagtu kaķi bija tāds pats kā par vērsi! Slāviem kaķis bija ne vien peļu ķērājs, bet mājas pavarda sargātājs, mājīguma simbols. Viņu pirmo ielaida jaunā māja un tur, kur kaķis apgūlās, nolika gultu.
Kaķu laimīgā dzīve beidzās aptuveni pirms 700 gadiem, kad ietekmīgā viduslaiku baznīca sāka vajāt dzīvniekus, kas bija cieņā Austrumos. –kā zināms Austrumi ir tā vieta, kuras virzienā no Ēģiptes piramīdām skatās Sfinksa, kur sendienās esot nolaidušies Dievi.
Viduslaikos Eiropā kaķu saistība ar ēģiptiešu pagānisko reliģiju, viņu kliedzošā seksualitāte, naksnīgais dzīvesveids uzvedināja viduslaiku reliģiozos tumsoņus pasludināt kaķus par ļaunuma un burvestību simboliem.
Dažās vietās tomēr nevajāja svītrainus kaķus, kuriem uz pieres bija plankums, kas atgādina M burtu. Šos kaķus sauca par „Madonnas kaķiem” , jo kāda leģenda vēstīja, ka Jaunavai Marijai no Nācaretes bija kaķis tādā pat krāsā. (gandrīz visās valodās vārds “māte” sākas uz burta M, burts M sastopams arī Taro kārtī - kausu dūzis)
Atgriežoties Senajā Ēģiptē, kur kaķis bija ne tikai vienkāršo ļaužu mīlēts, bet arī svēts tempļa dzīvnieks. Daudzām ēģiptiešu dievībām bija kāda saikne ar vai nu mežonīgajiem kaķu dzimtas pārstāvjiem, vai ar mājas kaķi. Tomēr vislielākā godbijība pret kaķi ir saistīta ar dievietes Bastetas, dievietes ar kaķa galvu, godināšanu. Šī dieviete tiek godāta arī kā “visu kaķu māte”. Basteta ir auglības, mātišķuma, seksualitātes, mīlestības un mūzikas dieviete. Vispopulārākais Bastetas tēls ir sieviete ar kaķa galvu, tērpusies cieši pieguļošā, garā un zaļā tērpā, rokās groziņš. Dažos attēlos viņa ir redzama kopā ar kaķēniem, kas rotaļājas tai pie kājām. Melni kaķi Bastetai bija svēti, jo parasti viņa attēlota kā melns kaķis. Dažos mītos teikts, ka Basteta ir dieva Amona pirmdzimtā, bet citos – ka viņa ir saules dieva Ra un maģijas dievietes Izīdas meita. Basteta iesākumā bija ar sauli saistīta dieviete, tikai vēlāk viņas tēlu sasaistīja vēl ar Mēness dilšanu un augšanu. Iespējams, ka te var vilkt paralēles ar kaķi, tieši ar kaķa acīm, jo kaķim piemītošā spēja izmainīt acu zīlītes formu simbolizē mainīgo saules formu, mēness fāzes un nakts stihiju.
Pastāv teorija, ka sākotnēji Basteta bijusi dieviete ar lauvas galvu, līdzīgi niknajai māsai Sehmetai. Bet, laikam ritot, Basteta izvērtās maigākā kaķu dzimtas pārstāvī, kam raksturīgas mājas kaķa īpašības. Tātad, Basteta ir jautrības, prieka, labsirdības, mīlestības, auglības un mātišķuma dieviete. Bet viņai ir arī tumšā puse – Pašta, kas ir visai kareivīga: no vienas puses maigums, mīlestība, bet no otras – cietsirdība un viltība. Tāpat kā kaķa un sievietes daba – sākumā pieglausties un pamurrāt, bet pēc tam – laist darbā nagus.
Ēģiptieši vienmēr ir baidījušies no indīgajiem rāpuļiem – čūskām, skorpioniem, zirnekļiem, tāpēc izdomāja daudzus un dažādus burvju vārdus, kurus gravēja un novietoja mājās. Burvju vārdi noteikti ietvēra „Varenā Kaķa burvestību”, kas sauca palīgā Kaķeni – Ra sievu Izīdu. Tika uzskaitītas visas kaķa ķermeņa daļas, katra no tā bija veltīta kādam dievam vai dievietei un tai piemita šī dieva spēks ( Ra galva, Toma deguns un krūtis, Ozirisa vēders u.c. ). Tādā veidā kaķī tika iemiesoti visi Pantenona dievi. Tieši tāpēc Ra, cīnoties ar Apopu, pārvērtās par kaķi – lai neņemtu līdzi visu dievu komandu, bet būt apveltītam ar viņu spēku viena kaķa ķermenī. Tieši tāpēc ēģiptieši centās mājās turēt kaķi, iemiesojošu varenos dievus; aizsargājošu, dziedinošu, laimi nesošu.
Kaķene – māte Kaķene – māte ir Zemes būtne. Viņa ir auglīga, stipra, brīnišķīga māmiņa savam kaķēnu metienam. Tieši tādēļ sievietes visos laikos ir piesaukušas kaķa burvju spēku, lai tas palīdz viņām grūtniecības un dzemdību laikā. Dažām tautām ir bijis ticējums, ka dzemdētājas istabā jāienes kaķis, lai tas tur murrā. Šī uz līdzībām balstītā māņticība palīdzēja nomierināt topošo māti un paātrināt dzemdības, jo kaķene parasti murrā, kad vienā mierā dod dzīvību kaķēniem. Ēģiptē sievietes mēdza piekārt nelielus Bastetas ciļņus pie sienām, lai veicinātu auglību, veiksmīgu grūtniecību un dzemdības. Turklāt, ja ēģiptiešu sieviete vēlējās noteiktu bērnu skaitu, viņa nēsāja “kaķu ģimenes” amuletu, kurā bija attēlota kaķene ar tik daudziem kaķēniem, cik bērnu sieviete vēlējās.
Āzijā grūtnieces nēsāja nefrīta kaķi kā aizsardzības amuletu savai grūtniecībai. Austrumos bieži vien varēja redzēt ļoti lutinātus kaķus, kam ap kaklu bija sarkana zīda saitītes, lai tādējādi nodrošinātu laimi un bagātību kādā mājā vai rūpalā.
 Ēģiptieši uzskatīja kaķi par magnētisko dabas spēku simbolu, astrālās uguns avotu, Mūžības simbolu. Senās Ēģiptes priesteri ne tikai smēlās maģiskos spēkus no kaķa astrāla uguns, bet arī izmantoja kaķus kā dabas dziedniekus, kas spēj ārstēt daudzas saslimšanas un spēj cīnīties ar ļaunumu.
Kopsavilkums. Simbolizē - neatkarību, nepieradināma sievišķā instinkta simbols, godīgumu, tiešumu, viltīgu gudrību, pārvēršanos, gaišredzības spējas, veiklību, modrību, jutekliskumu, skaistumu, sievišķību, dziedniecību, auglību, aizsardzību, , drošību, līksmību, prieku, dabas spēku, brīvību, saules Dievu Ra, maģiju, noslēpumu, brīvības mīlestību, mājīgumu, siltumu, drosmi, mātišķumu, seksualitāti, labsirdību, astrālās uguns avotu, mūžības simbolu, dziedniecības simbols.
Kaķis ir pretstats eksistenciālām bailēm.

Avoti rakstam:



Zvans. Zvaniņš.

Zvani ir paredzēti galvenokārt kaut kā signalizēšanai, tāpēc par zvanu bieži sauc arī skaņas signālu, kas domāts informēšanai, bet nav rad...