un atkausējot tavu roku ņemu
tās strāvaino dzīslojumu sajūtu savās
kā vieglas trīsas
tās dvēselei sniedz elektrisku šoku
Dvēselē manā
un bez vārdiem
arī tavā
iezadzies skaļš klusums
tikai acis nodod
pat ja stiprie jūtas apslāpē
sirds nekad tās nepazaudē
acis ir spogulis patiesības
tāpat kā katrs sirds puksts
kaut tas šajs paslēpēs kluss
kušs... sirds pukst!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru