Kāds pēdējos zvanus sāk skandināt
Un neviens nevar viņu apstādināt
Šaubu ēnās sirds izdancināta
Cerību upēs noslīkusi un atdzīvināta
Viņa jau sen pazudināta...tik kluss vēl smilksts
Pēdējās elpas dvašas ticībai.
Soli tuvāk,... vēl vienu..
Sirds klusi čukst.
Lūdzu es tevi aicinu iekšā...
Kurlais un gļēvais nekritīs viņai ceļos priekšā
Viņš pazudis pats.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru