Es jutu tevi nākam kad vasarās saule pieskārās ādai
Liegs vējiņš to glāstīja tā kā skartu tu…
Kad rudens vēju brāzmās krita krāsu varavīksnes no kokiem
Es zināju tāds būsi tu – pasauli krāsosi košu un skaistu
Kad ziemās krita sniegpārslas tik liegas un maigas, atvēsinošas
Kāda uzkrīt uz lūpām manām un jūtu tā skūpstītu tu...
Es jūtu tas esi tu, kas nāk tā gadalaikos un pieskaras dvēselei tā
Ka tā griežas apreibinošā dejā un zinu –tāds esi tu.
Tikai lūdzu esi tik īsts, ka pieskarties Tev ar sirdi ik dienas ir dots,
tā ka man neesi tu liegts.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru