Daudzās senajās kultūrās bija pieņemts, ka kalni ir tā vieta, kur debesis satiekas ar zemi. Citas savukārt uzskatīja kalnus par pasaules centrālo asi, par debesu balstu vai par dzīvību nesoša ūdens avotu, jo daudzviet upes tek no kalniem. Dievi dzima un dzīvoja kalnu virsotnēs. Galvenais no sengrieķu dieviem Zevs izraudzījās Olimpa kalnu (mitoloģijā - augstāko vietu pasaulē) par jauno valdnieku dievu mājvietu. Šos dievus pazīst ar nosaukumu "Olimpa dievi" jeb "olimpieši".
Vecajā Derībā teikts, ka pēc lielajiem grēku plūdiem Noas laiva piestājusi Ararata kalna piekājē. Šajā Bībeles mītā kalns simbolizē glābiņu un jaunas dzīves sākumu. Līdzīgi stāsti par milzu plūdiem ar cerīgām beigām ir daudzām dažādām kultūrām visā pasaulē.
Kalns simbolizē stingru, nekustināmu pamatu. Kad grūtības draud mūs „noslīcināt”, mums vajag, līdzīgi Dāvidam, „rāpties kalnā”. Dāvids Dievu sauc par kalnu un cietoksni. Cietoksnis ir stiprinājums, kur mēs paslēpjamies no ienaidniekiem. Tā ir vieta, kur atrodamies Dieva aizsardzībā, no turienes redzam mēs un redz mūs, bet kur neviens nevar piekļūt līdz mums.
Kalnos sākas vairums Zemes upju.
Lielākajā vairumā reliģiju kalns simbolizē vietu, kur debesis satiekas ar zemi. Līdz ar Kristus atnākšanu Vecās Derības vissvētākā vieta - Siona kalns pārstāj būt par „zemes centru”, jo Dievs vēlas lai Viņu pielūgtu ne tajā vai citā kalnā, bet gan Garā un patiesībā (Jņ 4, 20-24) Vecajā Derībā kalni bija praviešu dzīves liecinieki, un tie tika saukti pat par „mūžīgajām augstienēm”. Kādreiz kalni, izceļoties virs līdzenumiem bija par patvēruma vietu Latam, kad viņš bija briesmās. „Un notika, kad tie bija viņu izveduši ārā, kāds sacīja: "Izglāb savu dzīvību, neskaties atpakaļ un nepaliec visā šinī apgabalā stāvam, glābies kalnos, ka tu netiktu iznīcināts." (Rad 19,17). Tomēr šim taisnīgajam pareizi ir jāizprot kalna simbolika: skatoties uz kalna patvērumu, viņš savā būtībā patvērumu var gaidīt tikai no Jahves, kurš radījis debesis un zemi. Daži kalni, pat ja viņi kā visas citas radības paredzēti pilnīgām izmaiņām, ir ieguvuši senu un ilgstošu garīgu nozīmi, piemēram Dieva kalns Horebs Sinajā, Karmela kalns, Gerazima kalns, Sionas kalns, Golgātas kalns, u.t.t. Arī Jēzus savu sprediķi saka kalnā un evaņģēlijos mēs pazīstam Kalna svētības. Arī šodienas notikumi kalnā aicina mācekļus, arī mūs katru pacelties augstāk, virs ierastās ikdienas, līdzīgi kā svētās Mises liturģijā mēs dzirdam: „Uz augšu sirdis!”
Kopsavilkums. Simbolizē – dievu mājvietu , glābiņu, jaunas dzīves sākumu, stingru,nekustināmu pamatu, patvērumu, mērķi, virsotni. Kalna zilā krāsa simbolizē tieksmi pēc zināšanām, gara brīvību. Pēc fen šui - atbalsts, aizsardzība un palīdzība.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru