No Hefrena piramīdas ved taisns ceļš uz viņa aizlūguma templi, kura priekšā paceļas milzīga sfinksas figūra – īpašs faraona tēla skulpturāls iemiesojums, kas vistiešāk un iespaidīgāk spēja simbolizēt faraona neierobežoto varu.
Hefrena piramīdas sfinksas ķermenis izcirsts no milzīgas kaļķakmens klints, ķermenim pievienoti pleci un galva. Skulptūras augstums ir 20 m, bet garums – 57 m. Par spīti kolosālajiem apmēriem, tēlam piešķirti Hefrenam raksturīgie sejas vaibsti, kas pauž pārdabisku spēku un nesatricināmību.
Ēģiptē sfinksas parasti tika attēlotas ar lauvas (saules dieva identifikācija) ķermeni un cilvēka galvu, ko bieži rotāja valdnieka galvassega. Valda uzskats, ka lauvas un cilvēka apvienojums simbolizē valdnieka vienotību ar saules dievu Ra.
Sfinksas tēls mēdz parādīties arhitektūrā, kas saistīta ar brīvmūrnieku jeb masonu organizāciju. Tas izskaidrojams ar sfinksas izcelsmi no Senās Ēģiptes, kur tā sargāja ieeju tempļos, tātad arī tajos noslēptās zināšanas. Masoniem sfinksa simbolizē formu, kurā priestera patiesā būtība ir apslēpta pārējiem cilvēkiem un pieejama tikai iniciētajiem, kas ir iesvaidīti rituālos.
Daudzās kultūrās un zemēs Sfinksa simbolizē sargu.
Sfinksa ir mitoloģiska būtne ar sievietes seju un krūtīm, lauvas ķermeni un putna spārniem. Tā ir sena zīme etrusku, seno grieķu, ēģiptiešu u.c. kultūrās. Sengrieķu variantā Sfinksa sargā Tēbu vārtus. Pa tiem ieiet var vienīgi tas, kurš uzmin Sfinksas uzdoto mīklu. Ēģiptiešu variantā Sfinksa (Lielā Sfinksa pie piramīdām Gizā) ir neizpaužamas gudrības sargs, noslēpumu glabātāja. Sfinksa ir dabas un cilvēka dvēseles noslēpuma simbols.
Cildināta dzejā, kronēta leģendās, Sfinksa joprojām ir spēka, gudrības un mistikas simbols jau daudzus gadsimtus.
Sfinksa ir mītisks radījums ar lauvas ķermeni un cilvēka galvu. Sengrieķu mitoloģijā sfinksai ir lauvas ķermenis, lieli spārni un sievietes galva. Uzskata, ka sfinksa ir nodevīga un cietsirdīga. Tie, kuri nespēj atminēt sfinksas uzdoto mīklu, dažādos mitoloģiskos stāstos tiek nogalināti. Ēģiptiešu mitoloģijā sfinksai ir vīrieša galva. Turklāt ēģiptieši uzskatīja, ka sfinksas bija labvēlīgākas
Ernests Muldašovs savā grāmatā "Dievu pilsētas meklējumos" rakstīja : "..Milzīgā Sfinksa gulēja ar lepni un augstprātīgi paceltu galvu.Ēģiptieši stāstīja, ka saucot Sfinksu par tuksnešu sargu.Bija pretīgi klausīties, kā franču kareivji šāvuši uz Sfinksu no lielgabaliem un sašķaidījuši daļu deguna. Atceros, ka mani piesaistīja Sfinksas skatiens.Es stāvēju un skatījos tai acīs. Man šķita, ka tā nevienu neievēro un skatās kautkur tālum. Šajā skatienā varēja lasīt ne vien augstprātību un lepnumu, bet arī nenosakāmas skumjas, tiekšanos uz turieni, kur bija vērsts tās skatiens. Sakiet, kas un kad uzcēla Sfinksu? ( jautāju gidam), Sfinksu uzcēla senie ēģiptieši pirms 45 tūkstošiem gadu ( pārliecināti atbildēja gids), Bet uz kurieni viņa skatās? Ser, Jūs esat pirmais, kas man uzdod tādu jautājumu. Es par to esmu interesējies pie vēsturniekiem. Ir daudz dažādu domu un leģendu. Bet tās leģendas ļoti līdzīgas pasakai. Stāsta, ka Sfinksa raugās uz to vietu, kur uz Zemes esot nolaidušies Dievi. Un kur ir tā vieta, kur uz Zemes nolaidās Dievi? Visa Zeme ir labi izpētīta, ( Es neatlaidos) Atvainojiet, ser, ( Gids apjuka) Es esmu ēģiptietis un ārpus Ēģiptes es neesmu bijis. Mans darbs ir šeit, Kairā.Pie piramīdām. Labi! Sfinksa skatās uz austrumiem, vai ne? Jā ( gids atbildēja)" Jāpiemin, ka Austrumi ir viena no četrām debespusēm. Austrumos uzaust Saule. Mūsdienu ģeogrāfiskajās kartēs austrumi parasti atrodas labajā pusē. Latviešu valodā austrumus apzīmē ar burtu "A", bet starptautiski ar burtu "E" (east)
Kopsavilkums.Simbolizē – neierobežotu varu, pārdabisku spēku, nesatricināmību, simbolizē vienotību ar Sauli, sargu, gudrības sargu, noslēpumu glabātāju, cilvēka dvēseles noslēpumu simbols, spēka, gudrības un mistikas simbols.
Avoti rakstam:
http://www.pvg.edu.lv/datori/konkursi/2006_web/vsk/kristaps_ancaans_piramiidas/liel_sfink.htm
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru