Ne tev šīs pasaules labumus baudīt
Vientulības ēna zogas man pāri
Kad vēlos uzlikt galvu uz pasaules plašajām krūtīm,
Tā liek iet prom...
Kad vēlos tās okeāna bangojošo viļņu apskāvienus baudīt
Okeāns ir kluss kā rāms bērns kad dus...
Kad vēlos sajust pasaules kaismi, vēlos lavas viļņos izkust...
Bet pasaules uguņojošā sirds lēnām sāk dzist.
Un mana sirds klusītēm mirst...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru