Čūska

Čūska  ir viens no senākajiem simboliem, kas saistīts ar auglību, sievišķo pirmsākumu, ūdeni. Čūska, kas met ādu, skaitījās nemirstības simbols.
Čūska apvijusies ap zobenu vai zizli, bija Indijas, Feniķijas, senās Ēģiptes un Šumeru dievību atribūts. Tāpat arī Grieķijā, Romā, visās Vidusjūras zemēs, Irānā un pat pirmskolumba Amerikā. Daudz ir visādu skaidrojumu šiem simboliem, bet pastāv hipotēze, ka tas ir vissenākais vīrišķo un sievišķo enerģiju mijiedarbības atspoguļojums. Šī mijiedarbība, šis enerģiju process, kura spēks smalkajā līmenī ir pielīdzināms atombumbas sprādzienam fiziskajā, to pazina un augstu vērtēja senajā pasaulē.
Tomēr līdz ar kristietību sievišķais pirmsākums tikai noliegts, padarīts par nešķīstu un grēcīgu. Līdz ar to arī čūskas simbols kristietībā – ir ļaunuma, grēka un velnišķības simbols...
Interesanti ir tas, ka pārveidots šis simbols ir medicīnai- ap kausu apvijusies čūska, bet homeopātijai ap zobenu...
Čūska(mitoloģijā, reliģijā un sakrālajā mākslā) ir viens no vissenākajiem un nozīmīgākajiem simboliem. Nekristīgajā kultūrā čūska simbolizē dzīvības spēku, auglību, svētumu, sievieti/māti, gudrību, bet jūdu-kristiešu tradīcijā čūska tiek demonizēta, tā ir saistīta ar grēku, velnu, visu ļauno un nāvi. Gan pagānu, gan Jūdu-Kristiešu kultūrā čūska tiek asociēta ar sievieti. Tas saistīts ar Lielās Mātes kultu un faktu, ka Ēdenes dārzā čūska uz grēku pavedināja sievieti — Ievu.
Čūska ir pirmatnējs un mistisks auglības simbols.Cēlusies no ūdens dziļumiem kur rodas visa dzīvība. Tā nemitīgi atjaunojas, nometot veco ādu un izveidojot jaunu, tādēļ tā ir dzīvības un atdzimšanas simbols. Čūskai piemīt dzīvu darošs spēks, enerģija, dinamika. To uzskata par svētu dzīvnieku. Čūska ir auglības, un zemes ražības un sievietes/mātes simbols. Tas balstīts Lielās Pirmmātes arhetipā un Čūskas dievietes simbolikā.
Čūskas simboliskā nozīme ir dzīvība, veselība, un labklājība. Par dzīvības simbolu to uzskata tādēļ, ka tā dzīvo pazemes alās un tiek saistīta ar pazemes, pirmatnējiem ūdeņiem, no kuriem cēlusies visa dzīvība. Daudzu kultūru mitoloģijās čūska ir viens no senākajiem dzīvības simboliem. Arī latviešu mitoloģijā čūsku uzskata par dzīvības devēju un sargātāju, it sevišķi zalkti. Vertikālā virzienā izliekusies čūska simbolizē augošu dzīvības spēku. Tā simbolizē arī mūžīgu kustību. (TARO VEIKSMES FORTŪNAS KĀRTĪ)
Čūsku daudzās kultūrās bieži dēvē par veselības un cilvēka labklājības simbolu. Piemērs no latviešu mitoloģijas- ja zem mājas sliekšņa dzīvoja zalktis, tas nesa visai mājai un tās iedzīvotājiem svētību un labklājību.
Vieni no senākajiem čūskas attēlojumiem saistīti ar sievieti, kā auglības, dzīvības simbolu. Čūska kā dievības iemiesojums vai atribūts izmantots daudzu tautu kultūrās, arī latvijā, saglabājies visās folkloras formās un vietām pat godināts vēl 20gs. Latviešu mitoloģijā Zemes Māti visbiežāk saistīja tieši ar čūskas tēlu, kopš neolīta laika. (4500.-1500.g. p. m.ē).
Čūska vienmēr ir uzskatīta par veiklu un gudru dzīvnieku, savas viltības dēļ. Šis uzskats ir gandrīz visās pasaules kultūrās, piemēram, Ķīnā tai ir ļoti liela nozīme - čūska ir viens no divpadsmit dzīvniekiem, kuri simbolizē gadskārtas. Čūskas gadu uzskata par gudrības un labestības gadu. Senās Mozopotāmijas kultūrā, divas kopā savijušās čūskas attēlotas kā gudrības simbols.
Bībele par čūsku vēsta: "Esiet gudri kā čūskas".(mat 10:16). "Bet es baidos, ka čūska, kas ar savu viltību piekrāpa Ievu, tāpat nesamaitā arī jūsu domas." (2. Kor. 11:3); (Mat 3:7). "Tiem ir tāds niknums kā čūsku dzelonis."(Ps 58:5-6); (Ps 140:4). Par čūskas viltību liecina arī citāts: "Sieva sacīja: "Čūska mani pievīla, un es ēdu." (1. Moz 3:13);(Jes14:29). Bet ne visas atsauces no Bībeles par čūsku ir nievājošas: "Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Darini sev čūskas tēlu un liec to par zīmi; un katrs, kas sakosts un to uzlūkos, tas dzīvos." (4. Moz 21:6-9). Bībele čūsku apraksta arī kā: "...žiglo un veiklo ..."(Jes 27:1). Dažkārt pat kritietībā, čūska ir kā dzīvības simbols, kas norāda uz Jēzu Kristu. "Un, kā Mozus paaugstinājis čūsku tuksnesī, tāpat jātop paaugstinātam Cilvēka Dēlam, lai ikviens, kas tic, Viņā iegūtu mūžīgo dzīvību." (Jāņa 3:14-15).
Ap zizli apvijusies čūska ir romiešu ārstniecības dieva Eskulapija emblēma un simbols. Tā saistība ar dziedināšanu meklējama čūskas paradumā mainīt ādu, kas to padara par atjaunotnes un atdzimšanas simbolu. Alķīmijā ap zizli apvijusies čūska nozīmē dzīvsudraba savaldīšanu un tā spēju izmantošanu.
Čūska, kura bieži tiek parādīta apvijusies ap koka stumbru, parasti nozīmē gudrību, domu spēku un mūžīgo kārdinātāju, nepieciešamību, kas ved visas saprātīgās būtnes pie galīgās realitātes atklāsmes, tādā veidā noliedzot dievu pārvaldību. Čūska, kura paslēpusies Visuma koka lapotnē, stāda priekšā kosmisko gudrību - prātu, bet cilvēciskajā kokā - individuālo intelektu.
Atšķirībā no Eiropas tradīcijām un uzskatiem, ka Čūska skaitās ļaunuma iemiesojums, austrumos Čūska tiek uzskatīta par labvēlīgu dzīvnieku, kurš simbolizē gudrību un labestību.
Čūska - simbols mūžīgu kustību un Visumu atjaunošana. Iemieso gudrību, zināšanas, un ir simbols sievietes skaistumu.
Psihoanalīzes pamatlicējs Zīgmunds Freids čūsku sapnī uzskatīja par fallisku simbolu. Savukārt analītiskās psiholoģijas skolas dibinātājs Karls Gustavs Jungs apgalvoja, ka čūska ar savu spēju uzaudzēt jaunu ādu un atbrīvoties no vecās simbolizē pārvērtības un pārmaiņas.
Kopsavilkums,simbolizē – sievišķību, gudrību, zināšanas, pirmsākumu, seksualitāti, seksuālo enerģiju, mūžīgā kustība, Visums, atjaunošanās (čūska nomet savu ādu), auglība, atdzimšana, dzīvība,veselība, labklājība, pārvērtības,pārmaiņas,viltība, domu spēku, kārdinājumu.

Avoti rakstam:
http://www.senioriem.lv/raksti/2011/11/21/sapni-dzivnieki/
http://pravdaskop.ru/fengshui/latvian/Instrumenty_i_simvoly/Simvoly_i_talismany.html
http://spoki.tvnet.lv/mistika/Par-simboliem-1-dala/309453
http://lv.wikipedia.org/wiki/%C4%8C%C5%ABskas_simbolika
http://sirdscels.blogspot.com/2012/10/par-sieviskajam-viriskajam-energijam.html