Šos simbolus apskatu kopā kā vienu, jo simbolismi pārklājas un suns tiek asociēts kā vilks un otrādi. Viss ir viens.
Vilka tēls ir saistīts ar noteiktu simbolisku asociatīvo rindu, nemaināmi atkārtojošo dažādos laika posmos ,dažādas tautībās, tajā skaitā ari tas, ka tam nebija kopīgas vēsturiskas vai folkloriskas izcelsmes .Tas ir suņa un vilka kopums, bieži atkārtojoša ihtoniska dzīvnieka saite vilks ar sauli vai saules dievībām. Vilka –suņa loma ir debess un pazemes pasaules starpnieks un ari mirušo valsts pavadonis .Bieži atkārtojas ari militāra vilka simbolika : vilks –militāras savienības aizstāvētājs .Militāras nācijas bieži sauc vilku par savu ciltstēvu. Patriarhālās kopības vilks ir cieši saistīts ar līgavaiņa lomu vai sieviešu laupītāja lomu ,attiecīgi vilka tēls piesatīnats ar erotisko simboliku. Ar laiku vilka tēlam tiek piešķirtā cita nozīme noziedznieks, laupītājs no meža vides.
Augu valstī augiem ir bieži doti nosaukumi, kuros sastapās vārds –vilks, tas var būt ari tāpēc ka sākotnēji tas augs kaut kāda veida bija saistīts ar to dzīvnieku –vilku. Pastāv ari vilka saite ar kraukli ,čūsku ,ērgli vai zirgu , tā, ka viņi ir ihroniskie dzīvniekiradinieki . Arkartīgi bieži ir izplatīta vilka un saules saite, ta dīvaini sastopas leģendās , pasakās un dažādas izcelsmes reliģijās.
Ēģiptē Upuata (Vepuata) dieva svētais dzīvnieks bija vilks ,ar augšāmcelšanas saules dieva Ra kulta laiku vilks kļūst par Saules Dieva ceļabiedru ,kurš cīnas ar Ra pretinieku –pūķi Apopu.
Upuata(Vepuata) kulta pilsēta bija Suita (grieķiski – Likopole , burtiski nozīme vilku pilsēta)
Grieķu saules dievu Apolonu dažreiz sauca ari par Likopoles Apolonu ( Vilku Apolonu).Apolons bija ari giperboreju dievs (giperborejitautība kura dzīvoja aiz Boreja ziemeļvētras).Ka daudzi saules divi Apolons ari cīnās ar puķi Pifonu(Pifons bija pūķispareģis ).Likopoles Apolons bija, ka aizsargātājs pret vilkiem,ta ari pats bija vilks. Austrumslāviem kristietības laikos vilks bija Egorija pavadonis. Egorijs vai GeorgijsUzvaretājs tiek attēlots ka karavīrs uz balta zirga kurš cīnās ar pūķi .Ta pec savas ikonogrāfijas tas ir tipisks Saules dievs. • Ziemeļgermaniem vilks viennozīmīgi ir Odina zvērs .Odins nav saules dievs ,drīzāk viņš ir starpnieks –mediators. Viņam nav viens acs, bet avotos ir mājiens, ka saule ir dieva Odina trūkstošais acs. Skandināvu mitoloģijā vilki ir tieši saistīti ar sauli, viņi dzenās pakaļ jaunavaisaulei un ja panāks jaunavusauli tad apēdīs un būs pasaules gals.Saules un Mēness aptumsums vispār bieži asociējas ar vilkiem.
Vilks Suns, lojalitāte, alkatība, iznīcināšana.
Japānā pazīstams kā "okami" jeb "Varenais Dievs"; svētnīcās pielūdz vilku, lai tas aizsargā kultūraugus no briežiem un kuiļiem. Romiešu mitoloģijā vilks bija atbildīgs par dzīvību glābšanu.
Bībelē vilks simbolizē alkatību un iznīcināšanu.
Suns Sēra un Zelta simbols. Suns, kuru ēd vilks, nozīmē zelta attīrīšanu ar antimona palīdzību.
Kopā saķērušies suns un kuce nozīmē fiksēto un gaistošo.
Vilks simbolizē vientulību, izturību un agresiju.
Suns – uzticība, pieķeršanās, palīdzība.
Suņi saistīti ar uzticību un draudzību, tādēļ suņa parādīšanās sapnī var norādīt uz nepieciešamību tuvāk papētīt kādas konkrētas attiecības, lai noskaidrotu, kas tajās ir/ nav kārtībā. Suņi simbolizē arī cilvēka dabas vīrišķo pusi.
Suņu dziednieciskā ietekme zināma jau sen. Senajā Ēģiptē suns bija ārstniecības dievietes Gulas simbols, bet seno grieķu dziedniecības dievs Eskulaps bieži attēlots suņa veidolā. Saglabājušies klinšu zīmējumi, kuros redzams, kā suņi laiza cilvēku brūces. Iespējams, jau toreiz bija zināma suņu siekalu labvēlīgā ietekme. Siekalas satur lizocīmu – plaša spektra baktericīdu vielu.
Suņi jau sen tiek izmantoti kā aklu cilvēku pavadoņi. Bet pats galvenais – suns spēj dziedināt cilvēku ar savu klātbūtni vien. Saskarsme ar suni pazemina asinsspiedienu, pēc pārciesta insulta vai infarkta suņa klātbūtne atvieglo atlabšanu. Rietumos suņi bieži vien ir pansionātu iemītnieki – viņu klātbūtne rada omulību. Suns var palīdzēt bērniem, kuriem ir cerebrāla paralīze vai runas traucējumi, autisms. Speciāli apmācīti suņi jau pusstundu pirms cilvēka epilepsijas lēkmes sākuma to sajūt, un slimnieks var tai sagatavoties. Vienīgā kontrindikācija kanisterapijai ir alerģija pret suņa spalvu.
Suns – patiesas uzticības un lojalitātes simbols. To var izmantot mācībām, paaugstinot savu pašapziņu un rāmumu. Suns aizsargā pret apkārtējo negatīvo ietekmi un tas ir labākais sargs, aizstāvis ķermenim un iekšējai pasaulei.
Daudzās kultūrās suns ir sakars ar nāvi, tas sargā mirušo valstību, pavada mirušo dvēseles uz pazemi, t.i. darbojas kā vidutājs starp mirušo valstību un dzīvo pasauli. Nakts (vai tumsas) valstību dievi dažkārt parādās suns veidolā. Suni daudzinātās gudrības dēļ daudzas kultūras (piem. Āfrikā) to uzskata par civilizācijas priekšteci un domā, ka suns atnesis cilvēkam uguni. Ar cilvēces senča un priekšteča simboliku suns saista arī tā seksuālās aktivitātes dēļ. Suns ir visur pasaulē ir uzticības simbols un, piemēram, Japānā mītisks palīgs un īpaši sieviešu un bērnu sargātājs. Negatīvā nozīmē suns simbolizē nešķīstību, izvirtību un zemiskumu. Nozākājot cilvēku, saukt viņu par suni, ir izplatīta parādība vairākumā kultūru.
Runā, ka suņi simbolizē konservatīvu,filozofisko dzīves sākumu. Viduslaikos, lai pazemotu un sodītu, lika nest suni, tapāt, lai pakāršana būtu vēl ļaunāks sods, kopā ar notiesātājiem dažkārt kāra arī suni. Viduslaiku mākslā suns ir ambivalents tēls, tas simbolizē skaudību, dusmas vai ļaunā kārdinājumu, bet citkārt arī paļāvību un uzticību. Balts suns pie kāda cilvēka kājām bieži nozīmē attēlotās personas labās īpašības un godbijību (Taro Muļķa kārtī). Turpretī pretīgs, parasti tumšas krāsas suns nereti simbolizē neticību vai pagānus. Suns ir vienpadsmitā zīme ķiniešu zodiakā un atbilst ūdensvīram.
Suns senākais cilvēka mājdzīvnieks. Simbolu mācībā tas galvenokārt izsaka uzticību un modrību, vai tiek upurēts mirušajiem, lai palīdzētu viņiem atrast ceļu citā pasaulē. Uzskata, ka suņi spēj sajust garus un tāpēc brīdina no neredzamām briesmām.
Antīkajā pasaulē, no vienas puses, minēti „suniski glaimi un nekaunība", tomēr izcelta arī mājas sarga pieķeršanās un spējas apsargāt pavardu. Islama kultūras zemēs suni uzskata par „netīru" dzīvnieku, taču kā sargsuņi tomēr ieredz. Senajā Ēģiptē mirušo dievs Anubiss parādījās milzīga, šakālim līdzīga savvaļas suņa izskatā, tā ir kārtējā norāde uz suņa lomu kā dvēseļu ceļvedi viņpasaulē.
Viduslaikos suns bieži apzīmē vasaļa un dzīvesbiedra uzticību, parasti uz kapakmeņiem. Skulpturālos veidojumos tie izsaka absolūtu ticību, taču negatīvā nozīmē arī nesavaldīgas dusmas.
Senajā Ēģiptē dievu Anubisu - nāves, pēcnāves dzīves un iebalzamēšanas lietu pārzinātāju -attēloja kā suni ar šakāļa galvu. Anubiss sargāja kapenes un palīdzēja Ozīrisam tiesāt mirušos -šajā procesā aizgājēja sirds tika likta vienā svaru kausā, bet patiesība un gaisam - otrā.
Suns var izsaukt uguni un valdīt to. Sakarā ar uguni suns pieņem seksuālo simbolismu, jo seksuālais spēks un uguns ir saistītas. Afrikāņiem, suns- kultūras varonis. Kristīgiem, suns, nozīmē uzticību vispār un uzticību laulībā.
Kopsavilkums. Simbolizē - Vilka –suņa loma ir debess un pazemes pasaules starpnieks un arī mirušo valsts pavadonis. Vilks –militāras savienības aizstāvētājs,erotisks simbols,.Arkartīgi bieži ir izplatīta vilka un saules saite. Vilks Suns, lojalitāte, alkatība, iznīcināšana. Vilks simbolizē vientulību, izturību un agresiju. Suns – uzticība, pieķeršanās, palīdzība,draudzība, cilvēka dabas vīrišķā puse, lojalitāte. Suns aizsargā pret apkārtējo negatīvo ietekmi un tas ir labākais sargs, aizstāvis ķermenim un iekšējai pasaulei. Suns – palīgs un sargs. Negatīvā nozīmē suns simbolizē nešķīstību, izvirtību un zemiskumu. Arī suni tāpat kā vilku mēdz saistīt ar erotismu. Suņa un vilka simboliskā nozīme nav tik viennozīmīga, jo ir gan pozitīvie gan negatīvie aspekti, dualitāte.Balts suns pie kāda cilvēka kājām bieži nozīmē attēlotās personas labās īpašības un godbijību (Taro Muļķa kārtī).
Viss ir viens, kā augšā tā apakšā, kā Pazemē tā virs Zemes, kā virs Zemes tā Debesīs.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru