ceturtdiena, 2018. gada 13. septembris

Kā prāts pārvar laiku

Lasot grāmatu Joga ceļošanai laikā. Kā prāts var pārvarēt laiku” radās daudz jautājumu un tikpat daudz atbilžu, atbildes, kuras sniedza grāmata (jāsaka nav viena no vieglākajām literatūrām) nolēmu apkopot un izrakstīt, varbūt kādam vēl noder, zemāk grāmatas izvilkumi, kur radu atbildes es.
  • Ja šīs plūsmas „saskan” un modulācija vilni apvieno ar kaut kādu spēku, turklāt pastāv arī „rezonanse”, kas nozīmē, ka nākotnes un tagadnes notikumi man ir nozīmīgi, tad reālā nākotne rodas no tagadnes viedokļa, bet nākotnē rodas reālu atmiņu secība. Ja plūsmas nesaskan – kas nozīmē, ka apvienotais vilnis ir vājš vai nav rezonanses - , tad saikne starp šo nākotni un tagadni būs mazāk nozīmīga. Nozīmīgums šeit attiecas uz varbūtīguma līkni. Iedomātais ceļošanas laikā likums: jo lielāka varbūtība, jo nozīmīgāka transakcija un jo lielākas izredzes, ka tas notiks.
  • Jo tuvāk laikā atrodas šo viļņu avoti, jo lielāka iespējamība, ka abas laikā apvērstās viļņu iespējamību plūsmas radīs lielu varbūtību ar labām izredzēm pārvērsties īstenībā. Pilnīgi iespējams, ka veiksmīgākie savieno plūsmas no diviem avotiem atšķirīgos laikos, bet cilvēkiem, kas netiek galā ar dzīvi, trūkst šīs spējas pat īsākos attālumos laikā.
  • Tā vietā mēs atklājam, ka ieejam vienā vai otrā paralēlajā visumā un tādejādi nespējam izšķirt starp daudzām pagātnes un nākotnes raidstacijām un visiem paralēlajiem visumiem, kas mēģina ar mums sazināties. Tādejādi mēs dzīvojam laikam piesaistītu dzīvi, kas zināmā mērā ir atvienota no citām iespējamām pagātnēm un nākotnēm.
  • Prāta joga sākas ar praksi atsaukt kaut ko apziņā, un tieši šī darbība veido iespējas ceļot laikā.
  • Mūsu spēja to darīt – iztēloties, kas notiek laiktelpā ārpus tiešām maņu pieredzes, - ir patiesi ievērojama un ļoti noslēpumaina. Šķiet, tas ir veids, kā prāts nokļūst  sublaiktelpas sfērā, „spēlējas”tajā un izkļūst laukā, velkot līdzi visu materiālo visumu.
  • Prātam piemīt spēja veidot materiālo telpas un laika pasauli „tur, ārā”.
  • Kāpinot un pēc tam aplūkojot varbūtīguma līknes, šajā procesā prāts pāriet no tīri imagināras sfēras uz fizisko apziņas sfēru.
  • Kāpināšanas darbībā ir iesaistīti divi procesi. „Kāpināšana” ir darbība, kura liek prātam fokusēties, turpretī  „logaritmēšana” ļauj prātam atslābināties jeb „atsaistīties” no tā, uz ko tas ir bijis fokusējies.
  • Sapratuši, kas izraisa pieķeršanos ikdienas matērijas un cēloņsakarību pasaulei, varam atbrīvoties no tās ierobežojumiem – tas ir, varam pārvarēt laiku.
  • Tas nozīmē atbrīvošanos no jebkuriem paredzējumiem vai kontroles, kā arī no jebkurām skaidrām atmiņām par pagātni. Tieši tas veido ikvienu meditācijas praksi, jo sevišķi – jogu. Atsaistīšanas procesā mēs  „defokusējam” jeb atbrīvojam ainas par to, kur, kad un kā objekts eksistē. Mēs atbrīvojamies no savām gaidām. Tiklīdz objekts ir „atbrīvots”, ar to saistītās iespējas konkrētā laiktelpas vietā palielinās. Defokusēts objekts „izplatās”, un tas nozīmē, ka mēs vairs nemeklējam iespējamo objekta novietojumu nākotnē, turklāt nenotiek mēģinājumi saskaņot viļņu iespējamības ar jebkādu no šīm iespējamām atrašanās vietām. Atbrīvotā objekta izplatīšanās turpinās un aizpildītu visu visumu, ja nenotiktu nekāda turpmāka kāpināšana. Psiholoģijā tas nozīmē piedot pašam sev vai citam, atteikties no gaidām un pat ielūkoties nāvei acīs.
  • Senā garīgā gudrība ierosina, ka ar prāta palīdzību ir iespējams pāatrināt vai palēlināt laiku.
  • Lai gan tam ir grūti noticēt, es ceļoju laikā katru dienu. Es to daru vienkārši iegūstot vai atslābinot kontroli pār savu patību, pieķerdamies vai atbrīvodamies no noteiktiem priekšstatiem par sevi un citiem. Patības atslābināšana ļauj man defokusēties un atgriezties atpakaļ laikā. Ar kontrolētu patību varu pārvietoties laikā uz priekšu. Tādā veidā katru dienu varam praktizēties un dabiski īstenot ceļošanu laikā.
  • Kvantu fizikas likumi postulē, ka mūsu pieņemtā „reālā” pagātne arī ir maināma un nav noteikta. Tā noteikti ir viena no dīvainākajām kvantu fizikas idejām, tomēr, apzinoties nenoteiktības principu, mēs zinām, ka pagātni nevar absolūti skaidri noteikt un cilvēks var to mainīt, vienkārši atceroties citādi.
  • Ceļošana laikā uz pagātnes paralēlajiem visumiem var dot iespēju izmainīt iepriekšējās nelabvēlīgās situācijas vēlamākos virzienos visiem sastaptajiem cilvēkiem.
  • Ceļojot laikā un atbrīvojoties no egoistiskajām raizēm (piemēram, „es to nedarīšu, jo izskatīšos muļķīgi” vai „es baidos”) , mācību process varētu paātrināties, jūs izmainītu pagātnes uzskatus un piedotu sev. Vienkārši beidziet sevi šaustīt par pagātnes kļūdainajiem spriedumiem un saprotiet, ka konkrētās atmiņas varbūt labi noderējušas pagātnē, bet tām vairs nav jābūt važām, kas saista jūs.
  • Bailes un nespēja liek skatīties veco filmu atkal un atkal, liedzot iespējas atteikties no tās.
  • Galvenais – ir jāsaprot ceļošanas laikā svētie aspekti: atsakieties no patības, ieejiet svētajā ārpus laika sfērā un piedodiet. Tāds ir ceļš uz patiesu brīvību.
  • Svarīgākais ir saprast patību, iemeslu, kāpēc esam to radījuši, kā varam to kontrolēt un atbrīvoties no tās. Ja neiemācāmies, ka un kad pastiprināt un palaist vaļīgāk patību, cena ir augsta – mums tiek laupīta laime.
  • Praktizējot prāta jogu, mēs izmainīsim to, par kādiem un ko mēs sevi uzskatām: izvēles mainīsies, kad izmainīsim priekšstatus par sevi.
  • Īsumā – atslēga uz ceļošanu cauri laikam ir sevis atbrīvošana no ikdienas rūpēm.
  • Apziņa darbojas un ietekmē fizisko matēriju, izdarot izvēles, kas pēc tam izpaužas.
  • Tā kā esam iemiesoti un tādejādi ierobežoti telpā un laikā, mēs, saprātīgas būtnes, esam zaudējusi pieredzi (ja to tā var saukt) par dzīvi sfērā ārpus laika un telpas. Pat šīs koncepcijas apsvēršana mulsina prātu un izraisa aizdomas un skepsi. Gadsimtiem ilgi ir izmantotas garīgās prakses, tostarp meditācija un dažādi rituālu veidi, kas palīdzējuši atbrīvoties no šiem ierobežojumiem un savienoties ar priekšgājējiem, kuri tā ir darījuši pagātnē, kā arī ļautu saplūst ar tiem, kas atrodas nākotnē un turpinās tradīciju.
  • Tiklīdz ir atklāta paša patiesā daba, tīrās dvēseles apziņas spēks, nekas vairs nav jādara.

Foto: http://www.lietusdarzs.lv/galerija/lielas/joga_vaks_mazs.jpg

Avots: Fred Alan Wolf, The yoga of time travel: how the mind can defeat time, Quest Books, 2004. 258 lpp. ISBN 0-8356-0828-XISBN 978-0-8356-0828-2[. Tulkojums latviešu valodā, apgāds Lietusdārzs. 978-9934-8099-6-5.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru

Zvans. Zvaniņš.

Zvani ir paredzēti galvenokārt kaut kā signalizēšanai, tāpēc par zvanu bieži sauc arī skaņas signālu, kas domāts informēšanai, bet nav rad...